FATES WARNING

Fates Warning ir viena no pirmajām grupām, kuru ar pilnām tiesībām var saukt par progressive metal vienību. Karjeras sākumā flirtējuši ar Maideniskiem elementiem, pamazām viņu mūzika kļūst aizvien smagāka un sarežģītāka. Līdz ar jaunā, fantastiskās balss īpašnieka Ray Alder atnākšanu, grupa, var teikt, nomierinās un turpmāk spēlē ne pārāk smagu, dažbrīd diezgan kompleksu, tomēr tikai sev raksturīgu. Līdz pat šim jaunie mūziķi no viņiem var tikai mācīties. Grupas līderis, vai visas mūzikas rakstītājs - ģitārists Jim Matheos, kuram iznākuši arī divi solo diski.

Night On Brocken
Negribas jau būt pārāk skarbam, taču savulaik lasītā frāze, ka "katrs 80o gadu FW disks ir labāks par iepriekšējo" man palikusi prātā, kā arī tas, ka viņu pirmajā albumā visvairāk Iron Maiden ietekmju. Abi šie kommenti ir patiesi, ciktāl mana saprašanas sniedzas. "Night On Brocken" ir praktiski tas pats, ka "The Spectre Within", atņemot nost apmēram trešdaļu visa un visā, īpaši tas sakāms par vokālajām partijām. Protams, tas ir arī vistaisnākais un "80-gadīgākais", un principā skan kā sarežģīts Iron Maiden. Favorīti: "Misfits" un "Soldier Boy", taču tie paceļas tikai minimāli pār citiem.
Vērtējums: 5 no 10

The Spectre Within
Uzlabojumi te ir visās jomās un pamatīgi. Neteiktu, ka ideāla kvalitāte, piemēram, jūtama tāda kā vokāla un mūzikas "nesaistība", it kā vokāla līnijas būtu rakstītas atsevišķi. Vietām joprojām ir Maidenismi ("Without A Trace"), taču nemaz neskan slikti, un ir arī tie savirpinātās pasāžas, kas padara "Awaken The Guardian" tik kewlu ("Traveler In Time", "The Apparition" - kurš ir te labākais). Un vēl ir thrash-ismi, un tie izklausās dīvaini, bet atkal - neslikti. Vislabāk, tiesa, kad visas ietekmes salejas vienā gabalā - "Epitaph".
Vērtējums: 7 no 10

Awaken The Guardian
Mans favorītākais Fates Warning ieraksts, ne tikai tāpēc, ka tas ir smagākais, bet - arī ne-garlaicīgākais. Brīžiem gandrīz nav iespējams atšifrēt savirpinājumus, tik neaprēķināmi tie ir, tomēr par melodiju zēni neaizmirst ("Fata Morgana"). Šeit pēdējo reizi parādās vokālists John Arch (vēlāk izmēģināja spēkus Dream Theater!), un pēc tam krasi mainīsies arī grupas spēlētā mūzika.
Vērtējums: 8 no 10

No Exit
Jaunā dziedātāja Ray Alder balss līdzinās jaunavīgam Geoff Tate (Queensryche), un tas neapšaubāmi ir liels ieguvums grupai. Vispārēji muzikāli, šķiet, grupa mazliet pierimusi, mazāk sarežģītu gājienu, dažbrīd pat atklāti mierīgi... Nē, arī te thrash ietekmes pietiek ("Shades Of Heavenly Death"), un ir arī kārtējais mega-gabals, 22 minūtes iegrimstam iekš "Ivory Gates Of Dreams". Bet nez kāpēc sirdij tuvāki tomēr paliek John Arch gadi, lai cik John balss kvalitatīvi atpaliktu no Ray...
Vērtējums: 7 no 10

Perfect Symmetry
Nākamās pārmaiņas mūzikā, kuru priekšvēstnesis ir dziesma "Through Different Eyes", kuras dzenošais ritms ar darbīgu ritma sekciju kļūs par Feitsu treidmārku uz gadiem un gadiem. Bet, nē, pārējais tomēr neatkārto šīs dziesmas pamatdomu, un arī "No Exit" te maz manāms. Man tomēr nezkāpēc liekas, ka "Perfect Symmetry" mazliet pietrūkst sejas, it kā tāds apjukums iestājies, kurā virzienā tad dosimies tālāk. Iespējams, tas nav slikti, vērojams zināms eklektiskums. "At Fate's Hands" ir īsteni progrocka influencēts, te pie taustiņiem sēž Kevin Moore. Smuka vijolīte iekš "Chasing Time".
Vērtējums: 6 no 10

Parallels
Loģisks turpinājums "Perfect Symmetry" domai. Nenoliedzami, Fates Warning ir atraduši savu stilu, dzenošu un sapņainu, un pat mazlietiņ elektroniski skanošu, tomēr tas tiek ekspluatēts vai katrā dziesmā, līdz ar to padarot to diezgan vienmuļu. Es, protams, cienu Mark Zonder kā bundzinieku, taču viņa darbīgās rokas un kājas arī ir vainojamas pie šī sounda. Singls no šī diska "Point Of View" mats matā līdzinās "Through Different Eyes" no iepriekšējā ieraksta.
Vērtējums: 5 no 10

Inside Out
Pilnīgs "Parallels" atkārtojums, visās līnijās, tikai absolūti bez uguntiņas. Bet progressive metal šādas lietas nepiedod... Pirmais disks, kur visu mūziku un gandrīz visus tekstus sarakstījs Jim Matheos pašrocīgi, iespējams, arī tas sekmēja dažu grupas locekļu vēlmi pamest grupu. Britu "Metal Hammer" toreiz aizrīdamies kliedza: "Dariet jebko, atsakieties no heavy metal, iestājieties klosteriem, pielūdziet Budu, jebko, tikai nepērciet šo albumu!" Sava doma šajos vārdos, kaut rūgtajos, tomēr ir...
Vērtējums: 3 no 10

A Pleasant Shade Of Grey
Miegazāļu vietā labi lietojams ieraksts. Interesanti, ka grupa saņēmusi ļoti neviennozīmīgas atsauksmes par šo disku - no galējas uzslavas līdz apmēram tam, ko es par to domāju. Konceptuālais disks. Tas tagad moderni.
Vērtējums: 2 no 10

Disconnected - nav recenzēts. Tādu lamu straumi neesmu dzirdējis kopš "Here In The Know Frontier".

Update: Jim Matheos ir divi solo diski, ieturēti instrumental new age garā, toties Ray Alder solo projekts saucas Engine, un tajā ir vairāki pazīstami mūziķi, kā Joey Vera (Armored Saint, Fates Warning) un Bernie Versailles no Agent Steel.

Official Website