HELLOWEEN

Pusleģendāra vācu melodiskā speed/power/heavy pārstāvji, šobrīd uzskatīti par melodic speed aizsācējiem, ar neskaitāmiem sekotājiem, īpaši pēdējos gados. Grupas agrīnajos veidojumos (kad tā vēl saucās Iron Fist) spēlēja un dziedāja Piet Sielck, vēlāk viņš nodevās producenta darbam, un pirms pāris gadiem izveidoja ļoti atzīstamu projektu Iron Savior.

Helloween Ep
Pirms tam divas grupas dziesmas, tai skaitā nekad neizdotā "Oersnt Of Life" tika iekļautas izlasē 'Death Metal". Pirmajā minialbumā jau iezīmējas vēlāk izkoptais stils - niknas, agresīvas, bet tai pašā laikā ārkārtīgi melodiskas dziesmas, īpaši abu ģitāru harmoniskie solo. Diemžēl ģitārista Kai Hansen balss ir attīstības iedīgļos, un dažbrīd arī sologājieni izklausās nepārliecinoši. Vien atsevišķkas vietas ir ievērības vērtas, piemēram, šis tas no "Warrior" vai "Cry For Freedom" ātrā vieta, bet kopumā labākais būtu "Victim Of Fate" (izlasē "The Best, The Rest, The Rare" ir versija ar Michael Kiske vokālu). Tikai Helloween faniem.
Vērtējums: 5 no 10

Walls Of Jericho
Tas pats gads (1985), bet kas par izaugsmi! Stils nav mainījies, taču daudz noteiktāks, bez tādiem neloģiskiem izlēcieniem kā īsajā diskā. Dziesmas nopietnāk izstrādātas, ģitāru solo ir gandrīz perfekti, īpaši jau dziesmā "Ride The Sky". Kai balss arī salīdzinoši stingrāka. Šeit hit skaitā minam to pašu "Ride The Sky" un "How Many Tears", taču "Gorgar" power-veseris un ēteriskais "Guardians" man iet pie sirds.
PS. Pēc ši ieraksta iznāca vēl singls "Judas", vienkārši lieliska dziesma. Tā iekļauta gan "Keeper...Part I" Eiropas versijā, gan kopējā "Helloween/Walls Of Jericho" izdevumā.
Vērtējums: 8 no 10

Keeper Of The Seven Keys Part I
Pēc ši ieraksta grupa pelnīti izvirzījās par vienu no populārākajām Vācijas vienībām (aiz Scorpions un Accept). Galvu reibinoši ģitāru virpuļi, te mezdamies iekšā visniknākajā speed/thrash, te izdodot maigi melodiskas melodijas, jaunā (18 gadu vecā) vokālista Michael Kiske balss kā rotaļādamās veic visgrūtākās pasāžas, 'tvaika āmurs' Ingo Swchietenberg ar basistu Markus Groskopf veido ideālu ritma sekciju, kopā salejoties 13 minūšu himnā "Halloween", ar neskaitamām tēmām un solo gājieniem, tomēr ne mirkli nenovirzoties no galvenās tēmas. Šeit ir viss - melodisks un himnisks ievads "Initiation", diezgan vienkāršs, tomēr supermelodisks speed metal gabals "I'm Alive", pulsējošs midtempo gabals "A Little Time", sci-fi fantāzija speed metal mērcē "Twilight Of The Gods", sirdi plosoša balāde "A Tale That Wasn't Right", jautrs, vienkāršs un melodisks "Future World" un jau minētais "Halloween". Albumu noslēdz ģitāras melodija ar runu "Follow The Sign". Perfekts disks. Un, pirmais metal albums, kurš man patika.
Vērtējums: 11 no 10 ;-)

Keeper Of The Seven Keys Part II
Noise Records uzlika veto grupas idejai izdot abus Keeper Of The Seven Keys vienā dubultdiskā, un man ir aizdomas, ka Noise šoreiz (un, ne tikai šoreiz) būs kļūdījušies. Viens otrs gabals, kā "Dr. Stein" vai "We Got The Right" skaidri neatbilst albuma noskaņai. OK, tās būtu manas subjektīvās domas, jo nevar noliegt faktu, ka Hellowene pēc šī ieraksta kļuva vēl populārāki (pat tika uzaicināti Doningtonas festivālu, bet angļi tur šādas tādas grupeles vis neaicināja, ticiet man). Praktiski visās pārējās dziesmas pieder pie Helloween klasikas, kulminējot 14 minūšu fantasy tēmas izklāstā dziesmā "Keeper Of The Seven Keys". Diemžēl tas uz ilgu laiku bija pēdējais īsteni labais Helloween ieraksts...
Vērtējums: 9 no 10

Live In UK
Dažādās valstīs izdots ar dažādiem nosaukumiem (piemēram, "Keepers Live") un dažādu dziesmu virknējumu, šīs disks galvenokārt bija domāts, lai uzturētu fanu interesi pēc vadošā ģitārista Kai Hansen aiziešanas (izveidoja Gamma Ray). Šeit iekļautas populārākās un vieglākās dziesmas (un, tādējādi - ne labākās :-), vienīgais patiesi interesantais variants - Michael Kiske dziedātā dziesma "How Many Tears", kas oriģināli iekļauta diskā "Walls Of Jericho".
Vērtējums: 6 no 10

Pink Bubbles Go Ape
Acīmredzami, grupa bija apjukusi. Vienveidīgas, jautras, vieglas un fiksas dziesmiņas. Virsvadību pārņēmis Ģitārists Michael Weikath kopā ar Michael Kiske. Jaunais ģitārists Roland Grapow atzīmējās ar vērā ņemamu gabalu "The Chance".
Vērtējums: 6 no 10

Chameleon
Apjukums turpinās, bet šoreiz izpaužas citādāk. Kā jau nosaukums liecina, Helloween nolēma diskā sabāzt visa veida un žanra dziesmas. Tādējādi, šeit sastopams gan speed ("First Time"), gan Queen-iski skanējumi ("When The Sinner"), gan izteikti komerciāli gabali ("I Don't Wanna Cry No More", "Windmill"), gan pamatīga Queensryche ietekme ("Revolution Now", "I Believe"), gan vienkārši garlaicīgs metāls. Ja neņemtu vērā puišu iepriekšējos albumus un saīsinātu no 70 līdz 40 minūtēm, iznāktu pavisam, pavisam pieklājīgs ieraksts. Kulminācija - orķestrēts veikums "Longing", kā arī it kā mierīgs, tomēr pasmags heavy "Giants".
Vērtējums: 6 no 10

Master Of The Rings
Michael Kiske beidzot viss ir līdz kaklam, un pamatīgi sastrīdējies ar pārējiem, viņš turpmāk nododas solo karjerai. Diemžēl, bundziniekam Ingo liktenis bija lēmis citādi...izcīnījis grūtu cīņu ar atkarību no alkohola un narkotikām, kā arī nestabilā psihiskā stāvokļa ietekmēts, viņš grupas dzīvi padarīja vēl sliktāku...atlaišanu no sava 'bērna' (Ingo izdomāja nosaukumu "Helloween") viņš neizsakāmi pārdzīvoja un metās uz vilciena sliedēm... Vienīgā gaišā puse - tas satuvināja vēl nesenos ienaidniekus Helloween un Gamma Ray.
Lai saglābtu grupu, Michael zvana draugiem Andi Deris (ex Pink Cream 69) un bundziniekam Uli Kusch (vieglāk pārskaitīt grupas, kurās viņš NAV spēlējis), paziņo par 'atgriešanos pie Keepers skanējuma', un...izdod tikai vāju atblāzmu. Jaunā vokālista balss spējas ir stipri ierobežotas, bez tam viņa tonis vairumam veco fanu uzden vienīgi šermuļus.
Vērtējums: 4 no 10

Time Of The Oath
Es jau biju grupu norakstījis, patiesi, bet izrādījās, ka ziņas par nāvi ir stipri pārspīlētas. Helloween izdeva savu smagāko disku kopš Walls Of Jericho laikiem, un pat Deris vokāls vairs tik ļoti nekaitina, turklāt viņš kopā ar Uli Kusch dod nozīmīgu ieguldījumu grupas mūzikā, sarakstot turpat 2/3 no dziesmām, un vēl kādām! Beidzot atgriezušies ģitāru harmoniskie solo (un labi, pie tam), un grupa skan kā viens labi ieskrējies kara vilciens. Ak jā, labas balādes viņi joprojām neprot rakstīt.
Vērtējums: 8 no 10

Better Than Raw
Tīrs mēģinājums nostāties uz Time Of The Oath radītā viļņa, un, manuprāt, neizdevies. Priekšroka dota nevis melodijām (un ja tādas ir, tiek atkārtotas atkal un atkal, kā "I Can"), bet smagumam. Nosaukums arī pastulbs.
Vērtējums: 5 no 10

The Dark Ride
Saite ir pavisam vienkārša. Sanctuary Music, kur augstā amatā ir Rons Smolvuds, kurš menedžē Iron Maiden un Helloween, un protams, Brūsu Dikinsonu, kuru savukārt uztaisīja producents un ģitārists Roy Z. (un otrādi). Un šis pēdējais cilvēks šobrīd ir uz viļņa, protot ienest svaigas un modernākas lietas savos mazliet vecīgajos aizbilstamajos (nu, arī Robā Halfordā), un tagad kārta bija arī Helloween. Intervijās vācieši šo meksikāni slavēja aizgūtnēm, un patiesība ir viņu pusē - Roy Z. ir ieviesis jaunus un tumšus vaibstus tradicionālajā speed/power sejā, īpaši tas sakāms par zāģīgo ģitāru, kas atgādina paša griezumu Dikinsona albumos, un pavisam īpaši lēnākajās un dusmīgākajās "Escalation 666" un "Mirror Mirror", taču tas jūtams arī tipiski jautrajās "Mr. Torture" (ironiska sadomazohistu biznesa apdziedāšana - "Mr Torture sends pain to the houswives in Spain"), "All Over the Nation" un "Salvation", kas itin labi iederētos arī otrajos Kīperos. Dažas pirmās dziesmas savādā kārtā nav starp tām, kas izraisītu īpašu ekstāzi, un visi labumi sākas ar pirmo singlu "If I Could Fly", kas atgādina to pašu Dikinsonu, tikai kaut kādā prieka lēkmē. Un, jo vairāk tuvojas albuma nobeigums, jo vairāk tas atgādina kāpšanu kalnā visaugstākajā, kur aiz katra pagrieziena ir vēl skaistāks un priecējošāks skats. "We Damn The Night" un īpaši "Immortal" es nosauktu par labākajām, ja nebūtu tituldziesma, kas ar laiku drīkstēs ievietoties starp labākajām Helloween garajām dziesmām. Jā, jā, tam ir visi priekšnoteikumi. Ar "The Dark Ride" Helloween man atkal sāk izspiest Gamma Ray no favorītu pulka. Lūk, to es nebiju gaidījis.
Vērtējums: 9 no 10

Official website
Website