IRON MAIDEN

Nedomāju, ka man būtu jāiepazīstina kādu ar šo leģendāro britu heavy metal grupu, kas kopā ar Motorhead, Def Leppard, Saxon, Diamond Head, u.c., 80o gadu sākumā aizsāka tā saucamo NWOBHM kustību, tādējādi sekmējot heavy metal uzplaukumu desmitgades sākumā un vidū, un ietekmējot vai katru melodiskā heavy vai speed metal grupu pasaulē. Kas atlicis no savulaik tik ietekmīgās vienības, to mēs zinām...

Iron Maiden
Izveidojusi milzīgu fanu pulciņu Londonas Īstendas rajonā un apkārt (ko sekmēja NWOBHM popularizētāja dīdžeja Neil Key vēlme atskaņot dziesmas no pirmā Iron Maiden demo ieraksta vai katru dienu), Iron Maiden sava līdera, basģitārista Steve Harris vadībā ieskaņoja astoņas dziesmas, no kurām piecas tādā vai citādā formātā jau bija sarakstītas 1977. gadā vai vēlāk, un izvirzījās NWOBHM avantgardā. Praktiski visas šobrīd kļuvušas par Iron Maiden klasiku. Enerģisks un nikns heavy metal ar sarežģītām un negaidītām ritma maiņām, pie tam ne uz mirkli nezaudējot melodisko līniju, basa partijām galopa ritmā, kas kļus par Iron Maiden "firmas zīmi". Viens no labākajiem debijas albumiem heavy metal mūzikā.
Vērtējums: 8 no 10

Killers
Otrais (pēdējais regulārais disks ar dziedātāju Paul Di'Anno un pirmais ar ģitāristu Adrian Smith), kura materiāls praktiski bija paliekas no pirmajā diskā iekļauto dziesmu kopuma, acīmredzami nespēja mēroties ar pirmo ierakstu. Lai gan šeit atrodas tādi grandi kā "Wrathchild", "Murders In The Rue Morgue" vai "Innocent Exile", kopumā zēnu radošā dzirksts, lai gan nedzisusi, tomēr nemirdzēja tik spoži. Tagad var pasmieties, bet tobrīd daudzi Lielbritānijā uzskatīja Maiden par tādu kā izsmalcinātu punk, daļēji viņu neizsmeļamās enerģijas, daļēji Paul Di'Anno izskata un izturēšanās dēļ. Šiem viedokļiem bija lemts mainīties līdz ar jaunā vokālista Bruce Dickinson atnākānu...
Vērtējums: 6 no 10

Number Of The Beast
Momentā iegūstot iesauku Air Raid (pēcāk viņa izveidotā ierakstu kompānija saucās Air Raid Records), Bruce Dickinson nāca no konkurentiem Samson (kur dziedāja zem pseidonīma Bruce Bruce), un kļuva par priekšpēdējo trūkstošo ķēdes posmu Iron Maiden triecienspēkā. Atšķirībā no no diezgan tiešā un enerģiskā Paul Di'Anno laika materiāla, "Number Of The Beast" pirmo reizi sastopams tas episkais un varenais skanējums (īpaši jau noslēdzošajā gabalā "Hallowed Be Thy Name"), kas Maidenus padarīs grandiozi populārus pēc pāris gadiem. Tiesa, vismaz pāris gabali labāk nebūt te parādījušies, "Gangland" vai "Invaders" ir nederīgi.
Vērtējums: 7 no 10

Piece Of Mind
Daudzu uzskatīts par labāko IM ierakstu, "Piece Of Mind" tika ierakstīts sastāvā, kuru tagad pieņemts uzskatīt par klasisko Maiden sastāvu (Bruce, Steve, Adrian, Dave Murray - ģitāra, Nicko McBrain (ex Trust) - bungas). Smith/Dickinson tandēms dziesmu rakstīšanā izrādījās ne mazāk veiksmīgs par Harris gabaliem, un patīkami atšķaidīja tradicionālo, "galopisko" skanējumu. Pirmie pieci gabali paiet vienā elpas vilcienā, un "The Trooper" kļust par pirmo singlu no šī ieraksta. Pārējās dziesmas, ja neskaita pēc Frank Herbert grāmatas "The Dune" motīviem sarakstīto episko "To Tame A Land", atrodas uz krietni zemāka pakāpiena.
Vērtējums: 8 no 10

Powerslave
Ne viens vien "Piece Of Mind" un "Number Of The Beast" fanāts nekļūdījās, saprazdams, ka ilgi tā nevar turpināties, ka jābūt atslābuma momentam. No "Powerslave" Olimpa augstumos lemts stāvēt labi ja trim gabaliem - "Aces High" (iemīļots koncertu openeris un mans favorītākais IM gabals), tradicionālajam "Two Minutes To Midnight" un gandrīz 14 minūšu garai epikai "Rime Of The Ancient Mariner". Es neteiktu, ka pārējās dziesmas ir galēji vārgas, taču blakus šai trijotnei stāvēt nevar neviena, ja pasmagais titulgabals pacenstos, tad varbūt. Bet nebaidīties, pat tās ir daudz labākas nekā 100iem mūsdienu grupu nožēlojamībai.
Vērtējums: 7 no 10

Somewhere In Time
Šajā diskā Iron Maiden sāka eksperimentēt ar ģitāru sintezatoriem un arī citādi "pamīkstināja" skanējumu, līdz ar to zaudējot kādu daļu vecos fanus un, neapšaubāmi, iegūstot jaunus, kuriem, iespējams, klasiskais smagais Maiden skanējums negāja pie sirds. Nekādi enerģijas zudumi gan netiek novēroti ("Stranger In The Stranger Land" vien ir ko vērts!).
Vērtējums: 8 no 10

Seventh Son Of The Seventh Son
Lai nu kā, tomēr lielākā daļu fanu tieši šo disku uzskata par kulminācijas punktu Iron Maiden karjerā. Ilgu laiku tas man bija vienīgais IM albums, bet tagad, noklausījies visus pārējos, esmu spiests atzīt, ka, kaut arī materiāla ziņā tas arī varētu būt labākais, nekādas jaunas vēsmas šis albums nav ienesis, vien uzlabojis visus Maiden arsenālā esošos ieročus. Titulgabals ir varens, tāpat kā "Moonchild".
Vērtējums: 9 no 10

No Prayer For The Dying
Gados vecāki Maiden fani nereti atzīstas, ka ap un pirms 7th Son laikiem zaudējuši interesi par tādiem vieglajiem eksperimentiem. Pat bail taujāt viņu domas par šo miegaino un pielaizīgo "nelūgšanu", kurš strauji ieguva līdz šim vājākā Maiden albuma statusu. Grupa šeit izklausās pagalam sagurusi un neiedvesmota, pat Bruce Dickinson nav ielicis visu sirdi savā sirēnā, un Steve Harris acīmredzot uz ātru roku sametis kopā agrāk neizmantotu materiālu, toties pievienojot agrāk daudzreiz dzirdētus ģitārgājienus tajā vienkāršajās un ātri paredzamajās dziesmiņās. Vai kāds brīnums, ka Janick Gers (bijušais Ian Gillan solo grupas dalībnieks) ģitārista amatā kļuva par (pa pusei pelnītu) grēkāzi; ka neviena no šīm dziesmām neietilpst pašreizējā grupas koncertrepertuārā; ka atpazīstamākā no tām "Bring Your Daughter...To The Slaughter" (ļoti pelnīti) saņēmusi "Golden Raspberry" balvu par Gada Sliktāko Dziesmu - atgādināsim, ka ka raspberry ir ne tikai avene, bet tā sauc arī nicīgu žestu, kad pūš gaisu cauri mēlei un apakšlūpai (saukts arī par "Bronksas uzmundrinājumu"). Tas nu tā, humoram, dziesma patiesi ir debila, bet no tām, kas paceļas virs pelēkās masas, jāsauc jautrais singls par nopietnu tēmu "Holy Smoke", tad varbūt "The Assassin" un, protams, Maiden krievu fanus iepriecinošais noslēgums "Mother Russia". Bet tās visas kopā nespēj apēnot vienu pašu "Moonchild".
Vērtējums: 4 no 10

Fear Of The Dark
Es gan biju sajūsmā, izdzirdot pirmo singlu no šī diska, "Be Quick Or Be Dead", jo likās, ka Maideni savu "jautrošanos" ir atmetuši, un šis gabals atkal skanēja nikni un agresīvi. Mans prieks gan bija pāragrs. Trīs labas dziesmas - pārējās kā diena pret nakti.
Vērtējums: 3 no 10

X-Factor
OK, visi zina stāstu - par jauno vokālistu tika pieņemts britu hard rock grupeles Wolfsbane dziedātājs Blaze Bayley...un, visi zina, ka viņa plaušas Bruce Dickinson ne ūdeni nespēj pienest. Daudz smagāk ir pārdzīvot to, ka mūzika nemaz nebija tik slikta, ka daži te mālē - tā bija pilnasinīga atgriešanās pie episkā un depresīvā skanējuma, kas savulaik Iron Maiden tik populārus darīja. Bet, 70 minūtes vienkārši ir par daudz. Pie tam, nepārtraukti pieķerot sevi pie domas, ka gan "Sign Of The Cross", gan "Man On The Edge" skanētu nesalīdzināmi labāk, ja to dziedātu spējīgs vokāls...
Vērtējums: 5 no 10

Virtual XI
Nē, es nespēju. Nebūdams izteikts IM fans, man tomēr kaut kur cerību stariņš vīdēja, nu, varbūt tomēr Steve & Co. saņemsies. Ja?! Atkal tiešs un vienkāršs, Maiden noslīdējis vēl pakāpienus 1093 zemāk. Vismaz puse no "The Angel And The Gambler", pirmā singla, aizņem viena, atkal un atkal atkārtota frāze, un tas ir zīmīgi, jo arī viss pārējais ir vienkārši atkārtošanās. "The Clansman" ir vienīgais sakarīgais gabals. Izmest!
Vērtējums: 1 no 10

Brave New World
Atzīstiet - tas ir tas pats, kas Rob Halford atgriešanās Judas Priest, Ozija atgriešanās Black Sabbath...Ken Hensley atgriešanās Uriah Heep....Ritchie Blackmore atgriešanās Deep Purple, vai arī Rainbow atdzimšana ar Dio priekšgalā. Man arī nav kauns atzīties, ka bišku roķeles trīcēja, jo tas taču ir pilnvērtīgs atkalapvienošanās albums, nevis kaut kāds tur koncertnieks, izlase vai singla izdošana (lasi: naudas ievākšana). Noklausījies vismaz reizes 10, es varu ar pilnu pārliecību teikt, ka šī diska mērķis acīmredzami bijis atjaunot fanu uzticību Iron Maiden labajam vārdam, izdodot precīzi tipisku Iron Maiden labākajās tradīcijās, neriskējot ar novirzēm, un paļaujoties uz grupā iesaistīto personību talantu un šarmu. Tādā gadījumā šis mērķis ir sasniegts, 67 minūtes orgasma tiem, kuri vēlējās dzirdēt Bruce balsi uz Steve Harris/Janick Gers mūzikas, ar visiem galopiem, garajiem intro, klusajām vidusdaļām, Bruce ārdīšanos, utt. Pēc šim 10 reizēm es tomēr sevi pieķeru pie domas, ka man pietrūkst tieši šīs uzdrīkstēšanās, kaut vai tās, ko sniedz trīs ģitāristu sastāvs, kurš nav ekspluatēts ne par mata tiesu. To pašu pat koncertos varētu veikt VIENS ģitārists! Un es tā cerēju tieši uz šīs fīčas priekšrocību izmantošanu! Starp labākajiem varu minēt "Blood Brothers" un "The Nomad", bet šeit nav neviena atklāti vāja gabala, nedz arī izteikta šedevra. Acīmredzami sasteigti teksti, un turpinās pēdējā laika slimība - atkārtot piedziedājumu reizes 3786. Bet, pie malas īslaicīgo nīgrumu, tas noteikti ir labākais Iron Maiden kopš Septītā dēla.
Vērtējums: 8 no 10

Official Website

Website