RAGE

Vācu grupa Rage jau gadiem ilgi izpilda visai vienveidīgu mūziku - power heavy ar speed & thrash elementiem, priekšroku nereti dodot kvantitātei nevis kvalitātei (visi man zināmie diski ir vismaz 50, bet lielākā daļa 60-70 minūšu gari). Kaut arī katrā diskā tikai dažas dziesmas var nosaukt par lieliskām, parasti arī pārējie gabali nav zemā līmenī. Tikai pēdējā laikā ieplūst jaunas vēsmas. Uzmanieties, pastāvēja vēl vismaz divas grupas ar šādu nosaukumu.

kā AVENGER:
Prayer Of Steel un Ep Depraved In Black - neesmu dzirdējis

kā RAGE:
Reign Of Fear - Ja varbūt es iepriekš kļūdījos attiecībā par "Perfect Man", tad, spriežot pēc "Execution Guaranteed", es neesmu kļūdījies attiecībā par šo te. Sen gan tas bija, kad dzirdēju.

Execution Guaranteed
Pēdējais disks pirms klasiskā sastāva (te spēlē gan bijušais Warlock ģitārists Rudi Graf, gan visuresošais Jorg Michael, taču song-writingā visvairāk piedalījies otrs guitarists Jochen Schoeder) ir arī pēdējais disks ar apšaubāmas kvalitātes mūziku. "Execution Guaranteed" sastāv no visai prasta, tehniska thrash/speed, un būtībā pieminēšanas vērti ir tikai daži ģitāru solo (un tie paši ar piespiešanos) un pirmā dziesma "Down By The Law". Un tad vēl Peavey nespēj izkliegt paša jau tā pabāli sarakstītās notis, un tad jau kļūst pavisam bēdīgi.
Vērtējums: 2 no 10

Perfect Man
Toties pirmais klasiskā sastāva disks momentā ieved manis pierastajā reidžiskajā pasaulē, pierādot to, ka Peavey vislabāk padodas varbūt ne tik komplicētas un samākslotas, taču enerģiskas kompozīcijas. Arī production uzlabojies ievērojami, taču vislielākais ieguvums, manuprāt, ir tas, ka pie sešstīgu instrumenta ir beidzot īsts saimnieks, Manni Schmidt, par kuru labāka partnera Peavey nav bijis un vēlāk arī nebūs (par Viktoru Smoļski vēl apskatīsimies). Man jau kā speeda fanam prieku sagādā jebkurš hiperblāstīgais gabals, gan "Wasteland", gan "Supersonic Hydromatic", gan "Pilgrim's Park", gan "Don't Fear The Winter" (kuru Manni sarežģītās ģitāras partijas dēļ atteicās spēlēt končos), bet arī pārējie nav peļami. Kopumā es pirmoreiz Rage jūtu kā grupu, nevis basista savāktu bez darba palikušu mūziķu pulciņu, bez idejas, bez virziena, bez kā. Un tas vien nav maz.
Vērtējums: 6 no 10

Secrets In A Weird World
Pirmais patiesi labais Rage ieraksts, un pie reizes, arī agresīvākais. Te power metal jau robežojas ar thrashu, pie tam, ar labu un domājošu, kaut pavieglu thrashu, uz pirmā acu uzmetiena - vienkāršu, toties, iedziļinoties redzi, kādi zemūdens akmeņi sagaida. Piemēram, spēlēšanās ar mazāk tradicionāliem taktsmēriem, katru no 3-5 minūšu gabaliem piepildot ar negaidītām ritma maiņām un risinājumiem, lai gan virspusē paliekot tas pats pierastais melodiskais, bet niknais speed metal. Vislabāk es to varētu salīdzināt ar mūziku no "Ten Years In Rage" diska. Personālais favorīts: superfiksais "Make My Day", viens no labākajiem vieglā thrash gabaliem vispār. Un punkts. Nē, nav punkts, noteikti jāatzīmē tādi gabali kā "Invisible Horizons", "Light Into The Darkness" vai 9-minūtīgais opuss "Without A Trace". Pie tam, manā rīcībā ir japošku versija ar bonusiem, kuri visi ir samērā OK (ja neskaita "Law And Order").
Vērtējums: 8 no 10

Reflections Of The Shadow
Tiek uzskatīts par vieglāko un mierīgāko no Rage "parastajiem" albumiem, kas varētu būt arī taisnība. Šur tur ieskanās pa kādai taustiņu pasāžai, arī mūzika tāda apcerošāka ("Flowers That Fade In My Hands" vai "True Face In Everyone") un nav tik graujoša. Parasti neiesaka ar šo sākt iepazīt grupas repertuāru, bet man tas īpaši netraucēja. Starp citu, pēdējais ieraksts, kurā solists/basists Peter "Peavey" Wagener dzied falsetā.
Vērtējums: 8 no 10

Trapped!
Ja iepriekšējo albumu uzskata par kļūdu, tad var teikt, ka zēni šeit labo kļūdas. Tas atkal ir nikns speed/power, tikai nu jau uz nesalīdzināmi augstākas pakāpes.
Vērtējums: 7 no 10

The Missing Link
Ļoti līdzīgs "Trapped!", tomēr daži pasvītro materiāla vājāku kvalitāti. Interesi izraisa 9 minūšu kompozīcija "Lost In The Ice".
Vērtējums: 7 no 10

Ten Years In Rage: The Anniversary Album
Peavey ar abiem jaunajiem ģitāristiem ieraksta "vecas dziesmas jaunās skaņās". Nu, un tad? Tad, ka tās ir negaidīti labas! Es īsti nezinu, no kurienes tās radušās, ja nemaldos, daļa no tām ierakstītas vēl zem nosaukuma Avenger, daļa laikam nebija nekur ierakstītas, tas man vēl jānoskaidro. Agrīnā Rage niknums un agresivitāte ir labi jūtama, bet es vienkārši nevaru noticēt, ka tas ir tas pats Rage, kas nespēja uzrakstīt nevienu sakarīgu gabalu vēl pirms gadiem 10. Nenormāla enerģija un triecienspēks.
Vērtējums: 8 no 10

Lingua Mortis
Tāds pajokains projekts, iespēlēt Rage dziesmas kopā ar Prāgas Filharmonijas Orķestri. Būtībā šeit pārstāvēti trīs gabali ("In A Nameless Time", "Alive And Dead", "All This Time"), plus popūrījs no pieciem citiem, no kuriem trīs instrumentālā formā. Nevarētu teikt, ka skan slikti, tas viss būtībā ir koncerts grupai ar orķestri, bet balss diez kā neiet kopā ar šādām versijām, iespējams, ja es nebūtu dzirdējis oriģinālu, man patiktu labāk. Peavey vēlāk intervijās stāsta, ka Austrumeiropas orķestri esot izdevīgi - lēti un kvalitatīvi. Viņa teikto acīmredzot sadzirdēja Yngwie Malmsteen...
Vērtējums: 5 no 10

Black In Mind
End Of All Days
Abi diski ne ar ko neatšķiras. Abos pāris labas dziesmas un ap desmit garlaicīgām. Palēnām sāku grupu izlaist no interešu loka.
Vērtējums: abiem - 5 no 10

XIII
Apkārt klejo ļoti neviennozīmīgs vērtējumi šim ierakstam (no "tas pats kas 'Load' Metallikai" līdz "Rage jaunā un burvīgā kvalitātē"). It kā kārtējais Rage albums, it kā nē - salieciet kopā 90o gadu vidus Rage (paturot prātā, ka viņi šeit ir kārtīgi salēninājušies) un "Lingua Mortis" (ar pietiekami daudz orķestra, bet tā lai tas nenomāc pamatgrupu), un būs aptuvens priekšstats par "XIII". Ārkārtīgi interesanta Rolling Stones dziesmas "Paint It Black" versija.
Vērtējums: 9 no 10

Ghosts
Pamatā Rage ir turpinājuši "XIII" iesākto, tikai mazliet mierīgāk un druscīt balādiskāk skan. Vai var būt pat doom-īgāk. 7-minūšu opuss "Tomorrow's Yesterday" ir super. Kaut disku ierakstīja vecais sastāvs, ieraksta beigās Peavey palika vienatnē. Viņam uz ģitārista vietu prasījās atpakaļ Manni Schmidt, taču Peavey izvēlējās...baltkrievu brīnumbērnu Viktor Smolsky, kuram, kā izrādās, jau agrāk Japānā iznācis instrumentālais disks, kā arī ir pieredze darbā ar simfonisko orķestri.
PS. Tā kā šamo disku izplata BMG, mūsu presē pat parādījās tā recenzijas. Diemžēl ne Pēteris Pūrītis "Dienā", ne Dailes Zigis "Klubā" neko jēdzīgu pateikt nevarēja, īpaši jau Pūrītis, kurš aizpildīja laukumu ar pārdomām par Deep Purple disku "Concerto For Group And Orchestra". Tā ja.
Vērtējums: 9 no 10

Welcome To The Other Side
Viktor Smolski nepārprotami ir kļuvis par pilntiesīgu Rage dalībnieku, pat tik tālu aizgājis, ka vokālists/basists Peavey Wagner atļāvis viņam uzrakstīt ievaddziesmu (un intro!), un ne tikai to - no 17 trekiem Pīvijs sarakstījis vai piedalījies rakstīšanā tikai astoņos! Neapstiprinās arī bažas par Viktora klasiskā bekgraunda (viņa tēvs ir, ja nemaldos, Minskas filharmoniskā orķestra diriģents!) iesaistīšanu, jo iepriekšējos divos diskos visuresošā orķestra klātbūtne nu stipri vien nominimizēta, un pēc īstenā metāla izslāpušie droši drīkst šo disku iepirkt, tas nav "Ghosts Pt. II". Drīzāk gan jūtuma pienācīga deva Viktora iepriekšējās grupas Mind Odyssey rokraksta, nu, jā, tās pēdējā diskā viņš sarakstīja gandrīz visas dziesmas - taču šeit viņš atļaujas iziet visai tālu aiz MO šaurā power metal rāmja, par to liecina kaut vai 4-daļīgā "Tribute To Dishonour". Konceptuāli veltīts "tai otrajai, tumšajai pusei" (visi teksti gan joprojām Pīvija pārziņā), "Welcome To The Other Side" pārsteidz ar ilgi nedzirdētu profesionalitātes līmeni, vismaz tā paaugstināšanos, jo savos darbos spīd gan Viktors, gan daudzu iecienītais bundzinieks Mike Terrana. Vienīgi nav pārāk paveicies ar atmiņā paliekošu frāžu iesaistīšanu, šajā ziņā es augstāk vērtēšu gan "XIII", gan "Ghosts". Bet tiem, heavy/power faniem, kam patīk likt lietā pelēkās smadzeņu šūniņas - neatsverami.
Vērtējums: 7 no 10

Official website
Victor Smolski website
Mike Terrana website
Website (krieviski)
Website