STRATOVARIUS

Somu grupa Stratovarius ir vieni no pirmajiem augstas raudzes Helloween kopētājiem. Malmsteen sekotāja Timo Tolkki vadīti, viņi jau vairāk nekā desmit gadu laikā izdevuši pieklājīgas kvalitātes speed/heavy metal ierakstus, diemžēl, pēdējos gados iestigstot absolūtā sevis kopēšanā. Ģitārists Timo Tolkki izdevis arī solo disku, un gatavo otru.

Fright Night
Visai sausi ierakstīts visretākais Stratovarius disks, protams, ir tas pats heavy/speed, kāds dzirdēts iekš "Twilight Time", taču atņemiet nost vismaz pusi triecienspēka, pusi enerģijas, pusi vokāla spēka, un tā tālāk. Kā pirmais disks "Fright Night" nav nenormāli izsmejams, īpaši atceroties, kurā laikā tas tika ierakstīts. Tiesa, labāk jau to paņemt sev kolekcijas papildināšanai, nevis cerot uz ko speciālu.
Vērtējums: 4 no 10

Twilight Time
Pirmajos trīs diskos dzied pats Tolkki, un, jāatzīstas, es gaidīju daudz vājāku vokālu, taču saņēmu diezgan sakarīgu, lai arī ne īpaši pārliecinošu sniegumu mikrofoniskajā jomā. Atcerieties, ka tas ir 1992. gads, grunge uzplaukuma gads, bet somi savā tālajā nostūrī (vismaz tālu no Sietlas) ir veikuši atzīstamu darbu. Neteiksim, ka viss ir izdevies, dažbrīd šis ego izstumjas priekšgalā ("Metal Frenzy"), bet kopumā tas ir sapņains heavy metal ar dažiem speed gabaliem, ne pārāk izteiksmīgu vokālu, bet smadzenes te padarbojušās noteikti, ja var tā izteikties.
Vērtējums: 6 no 10

Dreamspace
Tiem, kas Stratovarius daiļradi kaut cik pārzina, pirmie "Dreamspace" rifi norāda, kā nākamos gadus gadus piecus šī grupa skanēs, un patiesi - nekur tālu no ievadgabala "Chasing Shadows" viņi tā arī nav aizgājuši. Tiem pašiem cilvēkiem arī ir skaidrs, ka Timo Tolkki ir vēlējies izmantot CD iespējas līdz pēdējam, sākas 60+ minūšu garo disku laiks, ar neizbēgamiem kvalitātes kritumiem pa vidu. Varbūt šis nav tas gadījums, jo Tolkki & Co. ir atraduši savu stilu - ziemeļnieciskuma apdvestu, ārēji mierīgu un ne-agresīvu heavy/speed, un viss "Dreamspace" tiek aizvadīts vidējas kvalitātes zīmes nospiedumā. Pret to man absolūti nav iebildes, tā man radīsies vēlākos gados. Te personālais favorīts ir "Shattered", viens no retajiem niknajiem gabaliem.
Vērtējums: 6 no 10

The 4th Dimension
Timo Tolkki beidzot nostājas tur, kur viņa vieta - backing vokāla pozīcijās, kas pie reizes ļauj viņam vairāk uzmanības veltīt savai ģitārītei. Mikrofonists nu ir tipisks Helloween-isks kliedzējs Timo Kotipelto, un tā ir kā papildus elpa ne tikai priekš Tolkki - dziesmas ir kā no miega modušās, enerģiskas un aktīvas...vismaz pirmās dažas. Ievadgabals "Against The Wind" simbolizē visu labo un nelabo kas vien Stratovarius piemīt - tās spēks ir vienkāršībā, "otrreizējo izejvielu" vai "pārbaudīti drošu", bet pieklājīgi atraktīvu meldiju sacerēšanā un, protams, Tolkki spēlētprasmē. Tā vājums ir visu šo elementu bezgalīgā atkārtošanā visās pārējās dziesmās un nekādu jaunu dimensiju nepieviešanā. Pie labajām pusēm te var pieskaitīt "Distant Skies" un doom-īgo "Winter", toties "030366", lai arī eksperimentāls un atšķirīgs no visa pārējā, ir man neizprotams.
Vērtējums: 6 no 10

Episode
Ja kāds vēl šaubījās par manis iepriekš rakstīto, tagad šim tas jāizbeidz. Stratovarius ir nostiprinājuši savu minimāli oriģinālo stiliņu un, nenoliedzami, pieņēmušies spēkā. Tolkki ir atbrīvojies no visiem sākotnējiem cīņu biedriem, vietā aicinot Jens Johansson (taustiņi, ex Silver Mountain, Y. Malmsteen, Dio) un Jorg Michael (bungas, ex Rage, Holy Moses, Headhunter, Axel Rudi Pell, Running Wild, u.c.), bet basistu rokāde notika jau pirms "4th Dimension" - nu gluži kā tāds Blekmors! Un ar Jens saistās vienīgais jaunievedums - vai ikkatras dziesmas solo vietiņas satāv no mežonīgā ātrumā izpildītām pamīšus te ģitāras, te taustiņu zibināšanām, bet precīzi tāpat kā Jens "rotaļājās" ar Malmsteen pirms gadiem 10...Pārējais viss ir 100% tāpat. Jā, tas ir līmenī izpildīts, tāpēc arī tik salīdzinoši augsts vērtējums, tomēr svaigu ideju trūkums ir uz sejas.
Vērtējums: 6 no 10

Destiny
Ak, un es teicu, ka svaigu ideju trūkums? Tas nav tas vārds. Nu, labi. Mazliet vairāk prasta speed. Un viss. Labi, ka grupa arī to apjēgusi, un es ceru, ka patreizējais klusuma brīdis nozīmē jaunas ēras sākšanos. Vēl vienu identisku albumu es nepārcietīšu. Galējais stulbums - "Paradise".
Vērtējums: 3 no 10

Infinite
Derdzas man tas, ka savam singlam izmanto pazīstamas dziesmas nosaukumu. Šajā gadījumā tas ir "Hunting High And Low", manuprāt, vienas no labākajām popdziesmām vispār (A-ha to izpildīja), bet Stratovarius ir pat bijuši spiesti speciāli atrakstīties, ka tak tas nav covers, bet gan pašu dziesma. Nerunāsim vēl par par manu visnicināmāko vārdu šajā gadsimtā, t.i., "Millennium", kurš izmantots otrajā dziesmā. Un tikpat nicināma ir mūzika, kuras vienīgā ar mikroskopu saredzamā izmaiņa ir orķestra klātbūtne "Mother Gaia" un tituldziesmā, kā arī Tolkki atteikšanās vai katrā minūtē iebāzt savu ļerpatiski ļumīgo ļerināšanu, apmierinoties pat tik ar katru otro dziesmu! Kaut kas nedzirdēts! Taču, nebaidieties, bērnudārza metāla karaļiem (dalot troni ar Rhapsody) joprojām nav nekas cits sakāms, kā prasti un saldeni otro roku rifi, meldijas, teksti un intonācijas, un vispār, to var uzskatīt par Stratovarius coveralbumu. Kurā viņi raksta savu pašu dziesmu koverversijas.
Vērtējums: 2 no 10

Update: Arī vokālists gatavojas lasit klajā solo disku, savukārt Jens Johansson kopā ar brāli-buņģieri Anders izdod savus "duo" diskus, kuriem nav nekāda sakara ar Samovarius.

Official site