URIAH HEEP

Šī grupa 70ajos nepelnīti (IMO vismaz) palikusi lielo dūžu - Black Sabbath, Led Zeppelin, Deep Purple ēnā, tomēr spēja radīt savdabīgu, taustiņu un harmoniju vokālu pārpilnu hard/progressive rock. Diemžēl pēc (un mazliet arī pirms) līdera, taustiņnieka Ken Hensley aiziešanas grupa praktiski nav spējusi atgūties, 70o gadu beigās, 80ajos un 90ajos radot virkni vāju un garlaicīgu albumu, kā fēnikss no pelniem atdzimstot vien 1995. gadā...

Very 'Eavy, Very 'Umble (vai ASV - Uriah Heep)
Debijas diskā praktiski vienīgā ievērības cienīgā kompozīcija ir ievaddziesma "Gypsy" (starp citu, vēlāk atklājās, ka to sarakstījis Ken Hensley, tomēr dažādu līgumsaistību dēļ nedrīkstēja uzrādīt savu vārdu kā dziesmas autors), ja vien neskaita koverversiju "Come Away Melinda". Pārējais - parasts, vienkāršs roķis ar blūzu ieskaņām. Ak jā, tieši pēc šī diska Rolling Stones recenzente rakstīja savu slaveno frāzi: "if this group makes it, I'll commit suicide". Jādomā, ka viņa jau sen ir Tārpu valstībā...
Vērtējums: 4 no 10

Salisbury
Pamatīgi uzlabojumi visās līnijās, kulminējot 16 minūšu garajā titulgabalā (un manā favorītākajā UH dziesmā). Pa vidu vēl sastopam dvēselisko, David Byron izjusti nodziedāto "The Park" ar džesīgu interlūdi, nikno "Bird Of Prey" un, protams, pirmo singlu "Lady In Black" (Gada Dziesma Vācijā). Tomēr, lai kā šis ieraksts man patiktu, nevaru noliegt, ka tam piemīt zināma nenoturība un fokusa meklēšana. Bet varbūt tas taisni ir labi?
Vērtējums: 9 no 10

Look At Yourself
Albums šis triec no visa spēka. Izsmalcināti aranžējumi, neticami augsti harmoniju background vokāli, perfekts taustiņu darbs - daudziem metal faniem šis ir augstu, augstu topos. Un, ne tikai metal faniem iet pie sirds 12 minūšu garā, nu jau leģendārā "July Morning", kas Heepiem ir tas pats kas Purpuļiem "Child In Time", vai Cepeļiem "Stairway To Heaven". Albumā sastopama arī viņu drūmākais un niknākais darbiņš - "Shadows Of Grief".
Vērtējums: 10 no 10

Demons And Wizards
Viss, Uriah Heep ir neapturams. Šis daudziem ir iemīļotākais Heepu albums, kā visfokusētais un stilā ieturēšanas līderis starp Heepu zelta gadiem. Divi gabali būs zināmi gandrīz jebkuram hard rock fanam, t.i., pus-akustiskais "The Wizard" un uptempo ieturētais "Easy Livin'", bet, redziet, lieta tāda, ka, arī pārējie gabali, kaut ne tik izslavēti, nav pabērna lomā, īpaši jau "Circle Of Hands" un drūmais "Rainbow Demon". Ieteiktu kā pirmo Heepu albumu jūsu kolekcijā.
Vērtējums: 9 no 10

Magician's Birthday
"Magician's Birthday" no pārējiem klasiskajiem Heepu diskiem atšķiras ar to, ka šeit nav izteiktu līderdziesmu, un arī to, ka tas ir izteikti piezemētāks, apcerīgāks, tam apliecinājums ir kaut vai klavierbalāde "Rain" vai "Blind Eye" vai "Tales". Var jau būt, ka tās bija pašas pirmās noguruma pazīmes, bet materiāls nebija sliktāks par "Demons And Wizards", tas nu gan.
Vērtējums: 9 no 10

Sweet Freedom
Grupa bija uzņēmusi neticamu tempu - ik gadus iznāca veseli divi Lp! Dabiski, ka jānāk brīdim, kad tā vairs nevar turpināties, un "Sweet Freedom" kļuva par pirmo krišanas vēstnesi. Viss it kā bija izdarīts kā iepriekšējos diskos, tomēr šeit pirmo reizi parādās pasāžas, kas apspēlētas jau agrākajos diskos (piemēram, tituldziesmas sākums skan ļoti līdzīgi "July Morning" tēmai). Bet, "Stealin'" (liels radio hits Amerikā) "Pilgrim" un "Seven Stars" liecina, ka grupai pulveris vēl iekšā. Cik ilgi vēl tā būs?
Vērtējums: 8 no 10

Wonderworld
Un vēl zemāk. Pavisam grūti to salīdzināt pat ar "Sweet Freedom", kur nu vēl ar iepriekšējiem albumiem. "Wonderworld" vairs nerāda noguruma pazīmes, tas ir pats noguruma un iznīkuma paraugs, vislabāk to raksturo dziesmas "So Tired" vārdi - "I'm so tired, I'm so uninspired, please help me". Bet vairs neko tur nevar darīt. "The Shadows And The Wind" un "I Won't Mind" ir neko, un "Dreams" vēl ir ciešams. Tas ir viss.
Vērtējums: 5 no 10

Return To Fantasy
Par spīti daudzu viedoklim, ka šīs ir vājākais veikums kopš debijas ieraksta, "Return To Fantasy" pat pabija britu Top 10. Izņemot ievaddziesmu "Return To Fantasy", viss pārējais atrodas uz stingri zemāka līmeņa - lielākoties tas ir prasts rokenroļčiks.
Vērtējums: 3 no 10

High And Mighty
Ken Hensley šajā diskā uzrakstījis pilnīgi visas dziesmas un izmantojis 11 (!) instrumentus! Tai it kā vajadzētu būtu kvalitātes garantijai, bet nekā.
Vērtējums: 2 no 10

.......pa vidu vesela kaudze neveiksmīgu ražojumu, no kuriem var izcelt vienīgi disku "Fallen Angel", kur pāris dziesmas ir pat sakarīgas, tomēr noslīkst pašatdarināšanas jūrā...

Sea Of Light
Vienkārši neticami. Lielākā daļu fanu grupu jau sen ir norakstījusi, bet tas laikam būs bijis pāragri. Uriah Heep, beidzot visai noturīgā sastāvā (kuru varējām redzēt arī Jūrmalas festivālā un vēl nesen arī koncertā) ar jauno vokālistu Bernie Shaw, radījuši ļoti, ļoti pieklājīgu Hard rock/AOR ierakstu, enerģisku, niknu un tai pat reizē maigu. Negaidiet 70o gadu vēsmas šeit (ja atskaita kolosālu vērķi "Time Of Revelations"), grupai ir izdevies izrauties no vecās ēnas un radīt ko savu. Ja savulaik patika šī grupa, silti iesaku izmēģināt arī šo ierakstu.
Vērtējums: 8 no 10

Sonic Origami
Bet no šī turieties tālāk. Acīmredzams apjukums, kaut kā paviegls ...ne ta roķis, ne ta kas... ne šis, ne tas, vārdu sakot. Es noklausījos divreiz un nespēju atcerēties nevienu gabalu. Abet hard rock/AOR mūzikā tas ne par ko labu neliecina...
Vērtējums: 4 no 10

Offical Website