YEARNING

Teicama somu grupa, kas iesāka kā doom/death, taču, raksturīgi šim novirzienam, pēdējā laikā paplašina horizontus.

With Tragedies Adorned - nav recenzēts

Plaintive Scenes
RRROOAARR!!! Nē, tas nav Voi Vod, manu sirdi glāsta zemskaņas diapazona rūciens, tik visaptverošs, tik visapņemošs, kāds pēdējo reizi dzirdēts labi ja pirmajā The Gathering diskā vai agrāk arī Septic Flesh. Tas nekas, ka mūziķu pseidonīmi izklausās pēc NYC gangsta rap gumijgalvām, nebaidieties, Yearning savā otrajā diskā pierāda, ka doom/death ir dzīva un palikoša vērtība, jeb, pareizāk sakot, bija 1999. gadā, un nav tam vajadzīgas īpašas papildu fiškas, bet esošās (elektriskā lauta un flauta) ir tikai papildlīdzekļi uz kopējā skanējuma, nevis fokusa punkts. To pašu var teikt arī par flautistes Lady Tiina soprānu, kurš tikai atbalsta un piedāvā harmonijas U-Honey nedaudz izsmējīgajam tīrajam vokālam. Tiesa, ja gribas, var nogriezt klusāk to "Soliloquy II" vidū dzirdamo a capella skandēšanu. Mazliet izklausās pēc Napalm Records rekrūšiem, taču šie somi atrodas grieķu Holy Records paspārnē un ir pelnījuši, lai tiktu vismaz dzirdēti. Tīrs un pat mazliet sterils skaņu režijas līmenis, ārkārtīgi smagas ģitāras un teicams bundzinieks. Un ārkārtīgi melodiskas lietas, atgādinot, bet tikai nedaudz, šo to no Tristania (muzikāli), Amorphis (tikai izretis) vai agrīno The Gathering. Vienīgi tikai 34 minūtes tīrās mūzikas, pārējo aizņem deviņi pusminūšu klusie tracki. Tas nu nemaz vairs nav asprātīgi.
Vērtējums: 9 no 10

Frore Meadows
Ar savu trešo disku Yearning vienkārši pārlēkuši pāri vairākiem pierastajiem bijušo (diemžēl - bijušo!) doom/death grupu evolūcijas posmiem, attopoties aptuveni turpat, kur vairums doom un/vai death vienību, t.i., gotiskajā rokā. Vienīgais un galvenais labums ir tāds, ka šie somi nevēlas līdzināties visiem tiem 3-4 minūšu dziesmiņu kaldinātājiem, bet šajā visai vienmuļajā žanrā (visi jau nevar būt Anatēmas!) ar visdažādākiem līdzekļiem ievieš diversitātes, kaut vai pagarinot dziesmu hronometrāžu, tādējādi lutinot mūs ar plašākām iespējām, piemēram, te ir gan majestātisks instrumentālais ar taustiņu melodiju (tas visvairāk atgādina veco Jērningu), gan taustiņu pasāžas ar balsi, gan disharmoniski gājieni, gan visai tipiskas Anathema vai pat Sentenced līdzīgas kompozīcijas - galvenais, ka tās ne īpaši līdzinās viena otrai! Taču līdz ar to jūtams, ka "Frore Meadows" visticamāk būs kā sava ceļa meklēšanas starpposms, kura gaitā tiek izmēģināts viss, kas ir pa rokai, pat groulings ieskanās pirmajā dziesmā. Vēl pagaidām te mētājas arī visai ātri ģitāras kasīšanas un prastu bungu ritmu (lai gan, kur viņam ļauts, tur bundzinieks T. Kristian patiesi prot izvērsties) gabali, disharmoniski Sculptured un pat Opeth progrokiski izvirdumi, tomēr Jan Lubizki (Depressive Age) līdzīgā balss, pat sakrāvusi sev aiz muguras vēl dažas vokāla partijas, nav gatava tādai slodzei. Tiesa, maniem īgnajiem vārdiem nepievērsiet uzmanību, man vienkārši ir skumji, ka kārtējā doom/death grupa šausmīgi vēlas stāvēt blakus saviem kolēģiem. Bet būtu vērts pasekot viņu turpmākajām gaitām.
Vērtējums: 7 no 10

ZED YAGO

Nē, Doro nav vienīgā hard rock dziedātāja Vācijā. Patiesībā Jutta Weinhold (īst. v. Inga Rumpf) karjera sākusies krietni sen pirms blondās Džena Simmonsa mīļākās. Viņa kontā pirms iepazīšanās ar basģitāristu Tatch un sekojoši pievēršanās heavy metal jau bija piedalīšanās mūzikla "Hair" uzvedumā (1974.g.) un divi solo albumi. Kopā ar Zed Yago Jutta izdeva divus fantasy apdvestus hard rock diskus, un pēc aiziešanas nodibināja Velvet Viper.

From Over Yonder
Arī pirmais disks apskata trīs galvenās tēmas - 1) pašu Klejojošā Holandieša meitu Zed Yago; 2) pirātu meitenes ("United Pirate Kingdom", "Rebel Ladies"); 3) dzīvi/uzdzīvi ielās. Muzikāli tas ir tas pats mierīgi stampājošais vācu hārds, un, savādā kārtā šeit parādās veselas trīs (!) dziesmas, kas iekļautas arī "Pilgramage" (tās būtu "Rocking For The Nation", "Zed Yago" un "The Spell From Over Yonder"). Tāpēc esmu mazliet tāds kā apjucis...Vai tas būtu "oficiāls demo"?
Vērtējums: 5 no 10

Pilgrimage
Es uzdrošinos šeit spēlēto mūziku nokristīt vārdā Epic Hard Rock, pie kam liela daļa jāuzņemas tieši Jutas spēcīgajai un piesmakušajai balsij. Liela daļa, taču ne viss, pasmags un lēns teitoņu hard rock šeit veikts ļoti pieklājīgā līmenī, pat Vāgnera mūzikas aranžējums metāliskā mērcē kompozīcijā "Pilgrim's Choir". Interesanti, ka tekstos pirāti, jūras un fantasy mijas ar dziesmām tipa "Rocking For The Nation" ar visādiem backstage dzīves apdziedājumiem. Personālais favorīts - "Zed Yago".
Vērtējums: 6 no 10

Update: Pēc Juttas aiziešanas atlikusī grupa pieņēma dziedātāju-vīrieti, taču trešais disks tā arī nav iznācis. Jutta kopā ar Velvet Viper izdeva diskus ierakstus ("Velvet Viper" un "4th Quest For Fantasy") un parādās arī otrajā Metalium diskā.

ZEN

Kārtējā itāļu Dream Theater klonētāja.

Gaze Into The Light
Dikti jau šie italjāno ciena tos longailendiešus. Šajā gadījumā varētu līmeni pielīdzināt Empty Tremor, tikai Zen vairāk paļaujas uz taustiņiem. Līmenis tomēr zemāks pat par Empty Tremor.
Vērtējums: 4 no 10

Website

ZODIAC MINDWARP AND THE LOVE REACTION

Aprakstīta kā "galējā zinātniskās fantastikas garāžgrupa", uz kuru savulaik tika liktas lielas cerības (menedžements - Sanctuary, leibls Mercury), taču viņu imidžs allaž bijis interesantāks nekā mūzika.

Tattooed Beat Messiah
Ha! Sniedzu jums pilnīgu mūziķu sarakstu: vokāls (un grupas dibinātājs) - Zodiac Mindwarp, ģitāristi - Cobalt Stargazer un Flash Bastard, basģitārists - Trash D. Garbage, bundzinieks Slam Thunderhide. Nepietika? Vēl piepulciniet faktu, ka "TBM" muzikāli ir nenormāli precīzs Elisa Kūpera pirms-Trash laiku hārds (ap "Raise Your Fist And Yell"), bet teksti ir piesātināti ar macho seksu un vēlmi pēc tāda, traukšanos ar moci pa lielceļu un tml. amerikāņu tīņu kaisles izpausmēm. Priekšstats, manuprāt, ir precīzs. Zodiaks acīmredzami bija tik norūpējies pēc kociņa izvicināšanas, ka laika kaut cik cilvēcīgi klausāmas mūzikas sacerēšanai nav bijis, un pat cieņas vērts nav. Ja līdz vidējam amerikāņu hārda līmenim izvilktu, būtu jau labi.
Vērtējums: 2 no 10

Hoodlum Thunder - nav recenzēts

ZONATA

Reality
Vai jums patīk Angra un Helloween? Kāda sagadīšanās! Šiem norvēģiem arī! Nu, tik ļoti patīk, ka neko citu nav spējuši izdomāt, kā atspēlēt šo grupu repertuāru (nu, gandrīz), vien ieliekot savus (debilos) tekstus. No pirmajām sekundēm, no pirmās Johannes Nyberg iedziedātās notis mums ir skaidrs, ar ko darīšana. Vēl pievienot tā paša Johanesa spēlētos taustiņus, un iegūstam zviedru Andre Matos. Tikai līdz Andre stratosfērai šim cilvēkam un viņa kolēģiem neaizsniegties, līdz ar to laimīgais, prastais un ātrais power metal 3-4 minūšu garās dziesmās ar galīgi nevietā liktu fokusu uz nespēcīgo balsi un bagātīgajiem un rotaļīgajiem ("Life?" beigas) taustiņu izdaiļojumiem kļūst par kārtējo terorismu. Tiesa, pēdējā komponenta dēļ man Zonata nez kāpēc dažās vietās liekas kaut mazu kripatiņu pievilcīgāka nekā desmitiem viņu kolēģu, tāpat arī tieksme lēkāt no absolūta bērnudārza uz plastmasas zobu vicināšanu (kā "Hollow Rain" vai "Forever"). Taču visi pārēji standarti ir tik dziļi aknās, ka prasās iebāzt pirkstu rīklē, īpaši tāpēc, ka nav manāma nekāda attīstība - ātrumā samesti kopā daži labi sen zināmi rifi, un, voila! lūk, jums dziesma. Nosauksim to par "Divided We Stand" vai "Evil Mind", un atsauksimies vēl uz Chroming Rose vai Nocturnal Rites (kuriem vismaz bija cilvēcīgi vokāli), un arī albums ir gatavs! Pieņemu, ka tas žanra faniem varētu patikt.
Vērtējums: 3 no 10

ZYKLON

World Ov Worms
Tad, lūk ar ko bijis aizņemts Samoth, kamēr Ihsahn monopolizējis Emperor - atvasinājis nosaukumu no sava iepriekšējā projekta Zyklon-B un pieaicinājis dažus cilvēkus, radot aptuveni tādu pašu skarbi drūmo black metal kāds dzirdams pēdējos Emperor ierakstos. No pieaicinātajiem jāmin Daemonium, Limbonic Art vokālists, kurš izrēc bijušā Emperor darbinieka Faust (kurš vēl pagaidām sēž aiz rūtiņloga) tekstus, kā arī Emperor/ex Enslaved bundzinieks Trym. Lai gan - īsti perfekti definēts black metal tas tomēr nav, savādā kartā te dzirdamas arī atskaņas no death metal (ne pārāk daudz), apmēram no 90o gadu sākuma zviedru death metal viļņa, bet, iespējams, tas ir tā minimālistiskā skanējuma dēļ - taustiņu klātbūtne ir ārkārtīgi minimāla, tikai maza piebilde "Transcendental War - Battle Between Gods", kura, starp citu, visvairāk atgādina Emperor. Bet tā instrumentu kontā ir tikai ģitāras, bungas un balss (plus daži elektroniski sampļi dažādībai), un mūzikas dārdošs, intensīvs ritms, kas nekad nepāraug izmisīgā, psihiski neveselā ārdīšanās tieksmē ("Storm Detonation" ir visārprātīgākais, bet arī tas ir klausāms). Var, protams, iebilst, ka nekas jauns nav atklāts, un ka tas ir tikai kārtējais bm superprojekts, bet patiesībā man aizvien vairāk patīk klausīties šādus nobriedušus un kārtīgus black metal albumus, jūtot, ka to rakstījuši pieauguši cilvēki ar savu domu galvā, nevis jaunuļi ar milzīgu kāri šokēt visus un visas.
Vērtējums: 8 no 10


Official website