AFTER CRYING


CD NOSAUKUMS: Overground Music
IZDOŠANAS GADS: 1990
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: Periferic Records
GARUMS: 40’25”
PAMATSASTĀVS:
Csaba Vedres - klavieres, balss, sintezators
Peter Pejtsik - čells, balss
Kristof Fogolyan - flauta
Zsolt Maroevich - alts
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Mana iepazīšanās ar After Crying jaunradi notika no vidus, proti, ar 1994. gada albumu, tāpēc vēl jo interesantāk bija saņemt papildinājumu citu šīs grupas disku izskatā. “Overground Music” ir pirmais After Crying kompaktdisks. Atšķirībā no turpmākiem ierakstiem visas astoņas dziesmas ir iedziedātas angliski, nevis ungāru valodā. Bet, protams, galvenais ir mūzika, kuras šajās 40 minūtēs netrūkst. “Overground Music” ir savdabīgs albums arī citā ziņā – šo materiālu palīdzējuši ierakstīt pieci viesmūziķi, taču neviens no viņiem vai grupas pamatsastāva dalībniekiem nespēlē sitamos instrumentus (vienīgais izņēmums ir sintētisko šķīvju un bungu iespēles dziesmās “Madrigal Part Two (Over Every Sea)” un “Madrigal Part Free”). Diskā dominē abu galveno mūzikas autoru – Csaba Vedres un Peter Pejtsik – virtuozā un kaislīgā saspēle, kas kādu laiku saglabājās par After Crying firmas zīmi. Albuma muzikālais materiāls svārstās no nopietnības (“Confess Your Beauty”, “...To Black...” un “Shining (...To The Powers Of Fairyland)”) līdz kordebaletam (“European Things (Hommage a Frank Zappa)”) un pavisam viegli uztveramiem meldiņiem (“Don’t Betray Me” un “Madrigal Part Two (Over Every Sea)”). Komponistu, aranžētāju un instrumentālistu daudzpusībai nav robežu, un šī priekšrocība ir izmantota ļoti profesionāli: “Overground Music” ir pilns ar negaidītiem pavērsieniem. Ja nepieciešams piekasīties, tad vienīgie iebildumi varētu tikt raidīti Csaba Vedres un Peter Pejtsik vokālā snieguma virzienā, – salīdzinot šo vīru balsis ar Judit Andrejzski brīvā solo dziedājumu desmit minūšu garajā epilogā “Shining”, tās neizklausās īpaši pārliecinošas. Cita niecīga nianse ar mīnusa zīmi, kuru grupa novērsa jau nākamajā albumā, ir spēcīgais akcents. Viss pārējais ir viens vienīgs pozitīvu emociju lādiņš. Ieteicams visiem, bet domājams, ka “Overground Music” vislabāk uztvertu tie, kam ir kaut neliela akadēmiskās mūzikas bagāža.


CD NOSAUKUMS: Megalazottak es megszomoritottak
IZDOŠANAS GADS: 1992
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: Periferic Records
GARUMS: 41’57”
PAMATSASTĀVS:
Csaba Vedres - klavieres, vijole, balss
Peter Pejtsik - čells, sintezators, balss
Balazs Winkler - trompete, sintezators, balss
Laszlo Gacs - bungas, sitamie instrumenti, balss
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

“Megalazottak es megszomoritottak” ir otrais After Crying kompaktdisks un pirmais ar sitamo instrumentu spēlmani. Pamatsastāvā iekļāvies arī pūtējs/taustiņnieks Balazs Winkler, kura spēle ir dzirdama arī iepriekšējā albumā. Nav jābūt īpašam mūzikas speciālistam, lai saprastu, ka sastāva paplašināšana šādā virzienā pietuvina grupas māksliniecisko devumu rokmūzikai. Tomēr no šī vārda tradicionālās izpratnes te nav ne miņas: “Megalazottak es megszomoritottak” ir patiesi progresīvas mūzikas paraugs ar piecām kompozīcijām (vairāk nekā pusi albuma skanēšanas laika aizņem pirmais gabals “A gadarai megszallott”), kas dažbrīd pietuvojas avangardiskam skanējumam. Līdz ar Balazs Winkler iesaistīšanos grupā uz pilnu slodzi, palielinājās After Crying solistu skaits – viņa trompete rada lielisku kontrastu ekspresīviem un reizēm pat ārprātīgiem čella solo, kā arī brīnišķīgi papildina Csaba Vedres virtuozo klavieru spēli. Pozitīvi, ka visas dziesmas iedziedātas ungāru valodā, tāpēc vokālistu balsis skan jauki un nepiespiesti. Noklausoties šo albumu no viena gala līdz otram, diemžēl rodas iespaids, ka galvenajiem diviem gabaliem (otrs ir titulskaņdarbs) pārējie trīs kalpo kā piedeva, kaut gan nepilnu divu minūšu garā noktirne (“Nokturn”) itin labi saglabājas atmiņā. Arī Csaba Vedres sarakstītais skaņdarbs “A Kis Hos” nav peļams, taču to aizēno 22 minūšu garais “A gadarai megszallott”, kas visai stipri izposta klausītāja uztveri, jo šajā monstrā ir vesela gūzma informācijas, proti, mūzikas. Nav skaidrs, kāpēc albums beidzas ar neko neizsakošo Peter Pejtsik un Laszlo Gacs ārdīšanos divarpus minūšu garajā instrumentālajā gabalā “Vegul”. Secinājums: ne tik viendabīgs, cik iepriekšējais albums, taču vairāk avangardisks, tāpēc iesaku pavērtēt “Megalazottak es megszomoritottak” visiem progresīvās mūzikas faniem (lūdzu, ievērojiet: vārdam “mūzikas” nav priedēkļa “rok”).

CD NOSAUKUMS: Föld és ég
IZDOŠANAS GADS: 1994
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: BG Records
GARUMS: 60’24”
PAMATSASTĀVS:
Egervári Gabor - flauta, runa
Gacs László - bungas, sitamie instrumenti
Pejtsik Péter - čells, basģitāra, balss
Torma Ferenc - ģitāra, balss
Vedres Csaba - klavieres, sintezators, balss
Winkler Balázs - trompete, sintezators, balss
VĒRTĒJUMS: 10 no 10


Nekad nebūtu domājis, ka viens no visu laiku spilgtākiem muzikāliem piedzīvojumiem manām ausīm nāks no Ungārijas. Biju lasījis un dzirdējis daudz par After Crying, tāpēc gatavojos dzirdēt ko neparastu, taču beigās iznāca tā, ka biju gaidījis pārāk maz. Ģeniālas kompozīcijas (“Puer natus in Bethlehem”), neatkārtojami aranžējumi (“Kétezer év”), vienreizēja instrumentācija (“Judas”), brīnišķīgi dziedājumi (“Enigma” un “Leltár”). Vai vajadzīgs vēl kas vairāk? Nu, labi. Visi seši After Crying mūziķi spēlē vismaz vienā simfoniskā sastāvā un ir konservatorijas absolventi. Darbs viņiem ir mūzika un mūzika - darbs. Šis After Crying albums ir viens no tiem retajiem ierakstiem, kurš liek vēlēties apgūt valodu, kādā tiek dziedāts (ungāru valoda nav no tām Eiropas valodām, kuru vārdu nozīmi var mēģināt uzminēt pēc analoģijas ar, piemēram, angļu, franču vai vācu valodu). “Föld és ég” ir pēdējais After Crying albums, kurā piedalījies taustiņnieks Vedres Csaba. Ja kādam interesentam ir zināms, kur var iegādāties After Crying ierakstus nepiratizētu CD izskatā, dariet to droši un pasakiet arī man.

CD NOSAUKUMS: De Profundis
IZDOŠANAS GADS: 1996
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: Periferic Records
GARUMS: 73’56”
PAMATSASTĀVS:
Gabor Ergevari - flauta
Laszlo Gacs - bungas, sitamie instrumenti
Tamas Gorgenyi - balss
Peter Pejtsik - čells, basģitāra, balss
Ferenc Torma - ģitāra, sintezators, balss
Balazs Winkler - taustiņi, sitamie instrumenti, trompete, balss
VĒRTĒJUMS: 10 no 10

“De Profundis” ir pirmais After Crying albums pēc taustiņnieka un daudzu gabalu komponista Csaba Vedres aiziešanas. Līdera (vismaz kompozīcijas ziņā) lomu uzņēmās čellists Peter Pejtsik – viņš ir bijis grupā kopš tās dibināšanas 1986. gadā. Saglabājusies tradīcija piesaistīt kuplu skaitu viesmūziķu (pavisam viņu ir divpadsmit). Albums sākas ar skaistu gregoriāņu korāli, kuru izpildījis Schola Hungarica koris un aranžējis Peter Pejtsik. “Modern idok” nepārprotami norāda, cik lielā mērā tās autors Peter Pejtsik ietekmējies no E.L.P. mūzikas, taču vidusdaļa ar pantiņa skaitīšanu rap stilā uz (kaut es saprastu šo fascinējošo valodu!) mainīga instrumentāla pavadījuma fona ir kaut kas pavisam svaigs. “Az ustokos (Rondo II)” ir nepilnu divu minūšu gara instrumentāla pāreja uz pamatīgu After Crying progresivitātes apliecinājumu skaņdarbā “Stalker”; pēc mūzikas un samplētiem vilciena trokšņiem var nojaust, ka tās autors Balazs Winkler ir sajūsmā par attiecīgo A. Tarkovska filmu. Pēc tam nāk četrarpus minūšu ilga Peter Pejtsik ālēšanās uz čella, un šī izlēciena nosaukums ir “Stonehenge”. Ferenc Torma sarakstītais instrumentālais skaņdarbs “Kulvarosi ej” ir viens no patīkamākajiem pārsteigumiem šajā albumā, jo īpaši klausoties kontekstā ar aizraujošo, ungārisko Balazs Winkler kompozīciju “Manok tanca”. Izpildot savu gabalu “Kifulladasig”, Ferenc Torma ir nomainījis sintezatoru ar ģitāru un aizgūtnēm demonstrē savu talantu, nosacīti sekodams Robert Fripp ģitārspēles paraugam. Vienpadsmit minūšu garā titulkompozīcija, kas sastāv no četrām daļām, mazliet atgādina grupas iepriekšējo albumu “Fold es eg” un ir mans absolūtais favorīts šajā albumā. Šo opusu vislabāk raksturo priekšpēdējā rindiņa tā tekstā: “Via, verum et vita!” Nākamie divi gabali (“Jonas imaja” un “Elveszett varos”) ir īsi un filozofiski. Klavieru solo numurs “Kisvasut” pierāda, ka Balazs Winkler perfekti spēj aizvietot izcilo priekšgājēju Csaba Vedres. Astoņu minūšu garā minisimfonija “Eskuszegok” ar pūšamo instrumentu slāņiem un hevīmetalšrederiem raksturīgu Ferenc Torma ģitārspēli ir balstīta uz kādu J. R. R. Tolkien darbu; ja es būtu milzīgs Tolkīna fans, iespējams, šis gabals skanētu fonā ik reizi, kad pārlasu kādu viņa rakstu darbu (Imal, nenokar zodu!) (Vēl viena no man dotajām Fetsa iesaukām. Ražīgs puisis šamai ira... Bet slikti, ka neesi fans....- Nokt.). Šis opuss beidzas pavisam oriģināli – ar 40 sekunžu garu ērģeļu klāsteri “40 masodperc”. Albuma minimālistiskais epilogs “A vilag vegen” ar lielisko Judit Andrejszky pie mikrofona kontrastē ar pārējo albumu un atsauc atmiņā Michael Nyman mūziku Pītera Grīnveja filmām. Galu galā, kad ir izskanējušas 74 minūtes šīs muzikālās pērles, nav ne mazākās vēlēšanās klausīties ko citu, jo gandrīz viss pārējais izklausās garlaicīgs un pliekans. Nezinu, ko darīt. Varbūt kāds grib iegādāties 80% manu disku kolekcijas? “De Profundis” gan nedošu!!!!!!!!

CD NOSAUKUMS: Elso evtized
IZDOŠANAS GADS: 1996
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: Periferic Records
GARUMS: CD 1: 71’05”
CD 2: 71’54”
PAMATSASTĀVS:
Gabor Egervari - flauta, balss
Laszlo Gacs - bungas, sitamie instrumenti, balss
Peter Pejtsik - čells, basģitāra, balss, sintezators
Ferenc Torma - ģitāras, sintezators, basģitāra, balss
Balazs Winkler - taustiņi, trompete, sintezators, sitamie instrumenti, balss
Csaba Vedres - klavieres, balss, sintezators, vijole
Tamas Gorgenyi - balss
Kristof Fogolyan - flauta
Zsolt Maroevich - alts
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Izrādās, ka “Elso evtized” ungāru valodā nozīmē pirmā desmitgade. Patiesi, grupa ir dibināta 1986. gadā un šis dubultalbums demonstrē, cik daudz sakāmā šo desmit gadu laikā ir bijis After Crying mūziķiem. Lai gan es principā neinteresējos par izlasēm, “Elso evtized” ir izņēmums, jo te ir maz dziesmu, kas tieši šādā izpildījumā ir iekļautas iepriekšējos četros studijas albumos. CD1 sākas ar diviem gabaliem, kas atrodami attiecīgi albumā “De Profundis” un “Megalazottak es megszomoritottak” – ELPiskais “Modern idok”, kas klausītāju apbur ar katru reizi arvien vairāk, un līdzsvarotais “Nokturn”. Kad šie divi ir galā, nāk daži nedzirdēti gabali – simfonisks, bet ļoti tīkams instrumentālais skaņdarbs “Ketseg es remeny kozt”, skaistais, taču pēc After Crying mērauklas nedaudz popsīgais “Tepd el a kepeket!”, noskaņām pilnais “Fly!” (jā, angliski!), liriskais instrumentālais iespraudums “Kozjatek II.” un ungāriskas kantrīmūzikas īss, nevainojams paraugs angļu mēlē “A Novelty”. Pēc tam seko 1990. gada diskā iekļautās minimālisma piesātinātās dziesmas “...To Black...” izpildījums grupas dzimtajā valodā (tāpēc šeit tā izklausās labāk), ļoti emocionālais “Arnyekos dal” (šīs dziesmas nav iepriekšējos četros diskos), džeziskais un optimistiskais “Madrigal II.” (ungāriski, pie tam ar visu Judit Andrejzski vokālu) no “Overground Music” un kāda retāka pērle – deviņarpus minūšu garais opuss “Vandor”. Pārējie pieci gabali šī dubultalbuma pirmajā diskā man jau ir pazīstami – “Manok tanca”, “Elveszett varos” un “A Vilag Vegen” no “De Profundis”, “Ebredes” no diska “Overground Music”, kurā šī dziesma saucas “Don’t Betray Me”, un “Judas”, kas nesaprotamā kārtā ir vienīgais no 1994. gada albuma “Fold es eg”. CD1 izskaņā atliek vienīgi pabrīnīties, cik atšķirīgi un tajā pašā laikā vienoti var būt grupas izteiksmes veidi un līdzekļi; šī iemesla dēļ klausītājiem, kas nav informēti, ka “Elso evtized” ir kaut kas līdzīgs izlasei, var rasties maldīgs priekšstats, ka tas ir kārtējais grupas studijas albums. CD2 sākas ar instrumentālu skaņdarbu “Nyitany” (ideāls ievads!), kas nav iekļauts nevienā no iepriekšējiem albumiem. Turpinājumā ir After Crying koncertieraksts (astoņas dziesmas), kas veikts 1991. gada 7. oktobrī. No dzīvā ieraksta plašākai publikai droši vien būtu pazīstamas tikai divas – “Shining” (ar izteiksmīgu, taču intonatīvi ne visai precīzu Judit Andrejzsky solo dziedājumu) un “Hommage a Frank Zappa” no diska “Overground Music”. Pārējās sešas kompozīcijas ir no agrāko laiku darbiem un neviena no tām nav iekļauta vēlākos albumos. Šo kompozīciju vidū ir tādas dziesmas, kā “Igy hallgattam el”, “Jo ejt”, “Zsoltar” un “Herkules dala”, kā arī Csaba Vedres klavieru un Peter Pejtsik čella solo. Stilistiskā ziņā šīs dziesmas īpaši neatšķiras no albuma “Overground Music” (arī šajā izpildījumā nav sitamo instrumentu) – akustiska kamermūzika ar progroka kompozīcijām raksturīgu struktūru un ārkārtīgu smalku instrumentāciju, kas atsauc atmiņā King Crimson albumus “Lizard” un “Islands”. Tās ir ungāru valodā, tāpēc dziedājums ir ļoti brīvs un izteiksmīgs. CD2 noslēgums ir īsts deserta ēdiens visiem progresīvā roka faniem – King Crimson gabala “21st Century Schizoid Man” perfekta koncertversija, kas ierakstīta 1993. gadā. Secinājums: iespējams, ka “Elso evtized” visaugstāk novērtētu intelektuālākie progroka cienītāji, taču, jo sevišķi pateicoties CD1 materiālam, tas varētu tikpat labi patikt arī ierindas progeriem. Vienkāršu tralalā meldiņu cienītājiem iesaku pameklēt ko citu.


CD NOSAUKUMS: 6
IZDOŠANAS GADS: 1997
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: Periferic Records
GARUMS: 73’40”
PAMATSASTĀVS:
Gabor Egervari - flauta, balss
Peter Pejtsik - čells, basģitāra, balss, sintezators, programmēšana
Ferenc Torma - ģitāras, basģitāras, programmēšana
Balazs Winkler - taustiņi, trompete, sitamie instrumenti, programmēšana
Tamas Gorgenyi - balss
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

After Crying “6” ir pirmais grupas albums pēc bundzinieka Laszlo Gacs aiziešanas (viņa vietu ierakstā ieņēmis daudz roķīgākais Ferenc Szabo) un otrais, kas iedziedāts angļu valodā. Līdz ar to tas iezīmē nelielu pavērsienu grupas jaunradē. Tāpat kā visu iepriekšējo albumu ierakstu sesijās, arī šoreiz tajās piedalījušies daudzi viesmūziķi, no kuriem viens – pianists Zoltan Lengyel – vēlāk kļuva par pastāvīgu grupas dalībnieku. Diska ievads “Save Our Souls” ir tipisks After Crying mūzikas paraugs. Otrais gabals ir 29 minūšu garš opuss septiņās daļās “Panem Et Circenses”. Jaunas vēsmas dzirdamas jau pirmajā daļā “Fun Fair Land Open” – agrākam grupas skanējumam neraksturīgi smaga ģitāra un izmisīgi bundzinieka centieni pierādīt, ka viņš var vairāk un labāk nekā priekšgājējs. Tomēr mūzika nekādā ziņā nav kļuvusi pliekanāka un vienkāršāka, drīzāk tā vairs nav tik dvēseliska, cik uzbrūkoša. Otrā daļa “Providence – Dance With The Sleep-Walker Marionettes” ir mierīga, tomēr, lai gan pie mikrofona ir pati Judit Andrejzski, arī tā izklausās visai tukša. Trešā daļa “Salto Mortale II – Trash-Flow” ar četriem segmentiem ir parodisks (?) veltījums King Crimson; tajā pat izmantots Fripa un Ko. dziesmas “Dinosaur” vokāla meldiņš ar grozītiem vārdiem: ‘I’m a bumber-car/Everyone’s kicking my frame/I’m a bumper-car/Throw your dump into my brain’! Pēdējais segments ir ļoti jauka burleska (“Burlesque”), kurā var atpazīt grupas agrāko laiku muzicēšanas stilu, kas – par laimi – dominē arī nākamajās divās daļās “Sleepin’ Chaplin” (ar atbilstošu mūziku) un “Madrigal Love Part Four – Casanova”. Opusa nobeigums “Final – Big Evil Fun Fair Finale” ir tikpat eklektisks, cik iepriekšējās sešas daļas kopā ņemtas. Šo lielo skaņdarbu no nākamā – 27 minūšu garā “Farewell To 20th Century” piecās daļās – atdala īss, bet interesants un džezīgs “Intermezzo”. Klausoties pirmoreiz “Farewell To 20th Century” instrumentālo ievadu “Viaduct” man atvērās mute un kādu stundas ceturksni lāgā vairs nevērās ciet; iemesls ir Balazs Winkler sarakstītais un izpildītais trompetes solo – tas nāk pilnīgi negaidīti. Nodomāju, ka zvērs beidzot ir pamodies, un turpināju klausīties tālāk. “Salto Mortale I – Helpless” ir temperamenta pilns turpinājums ar teju vai metālisku Ferenc Torma ģitārspēli. Viņš ir autors trešajai daļai “Enigma II” – akustiskās ģitāras un koka pūšamo instrumentu radītā mierpilnā noskaņa nedaudz atgādina seno mūziku un (līdzīgi “Viaduct” un “Madrigal Love Part Four – Casanova”) ir viens no veiksmīgākajiem posmiem šajā albumā. Intensīva skaņas terapija turpinās nākamās daļas “Struggle For Life” pirmajā segmentā “With A Pure Heart”, taču tā organiski pāriet klusākā pavadījumā ungāru valodā deklamētajam Jozefa Atilas dzejolim; otrais segments “Waiting For Better Days” ir azartisks un sirsnīgs ungāru tautas dziesmas adaptējums. Pēdējai “Farewell To 20th Century” daļai “The Man And The Rock/American Express” tekstu – Sandor Weores dzejoli – ungāru valodā ierunājis aktieris Zoltans Latinovičs. Kā jau liela mēroga skaņdarbiem dažkārt pieklājas, arī šī gabala nobeigums ir balstīts uz pirmās daļas tēmu. Albums beidzas ar turpat vienpadsmit minūšu garu skaistu, bet ne pārāk oriģinālu After Crying veltījumu britu klaviatūru virtuozam Keith Emerson (viņa ietekme ir manāma viscaur šim albumam), tomēr īpaši gribētu izcelt ļoti profesionālo vokāla solo vidusdaļā. Kopumā jāsecina, ka no šī albuma biju gaidījis daudz vairāk. Visvairāk iebilstu pret albuma skaņu režisora Vilmos Noszticzius darbu (visvairāk tas saistīts ar bungu un ģitāras skaņu), taču tas ir mans subjektīvais viedoklis. Tā kā šis ir pagaidām pēdējais After Crying studijas albums, jācer, ka grupas mūziķi metīs pie malas draņķa programmēšanu un nākamais ieraksts būs veiksmīgāks vismaz kompozīcijas ziņā.

CD NOSAUKUMS: Struggle For Life
IZDOŠANAS GADS: 2000
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: Periferic Records
GARUMS: CD 1: 73'54"
CD 2: 63'40"
PAMATSASTĀVS:
Gabor Egervari - flauta, balss
Zoltan Lengyel - klavieres, sintezators
Gabor Legradi - balss
Zsolt Madai - bungas, sitamie instrumenti, sintezators
Peter Pejtsik - čells, basģitāra, vijole, balss
Ferenc Torma - ģitāra, taustiņi, balss
Balazs Winkler - trompetes, klavieres, sintezators
VĒRTĒJUMS: 10 no 10

Tas, ka After Crying ir ļoti spējīgi mūziķi, man kļuva skaidrs tajā dienā, kad iepazinos ar viņu studijas albumiem. "Struggle For Life" ir koncertieraksts, kas šokē ne vien ar izpildījuma un skaņas kvalitāti, bet arī ar milzīgo emocionālo lādiņu. Šis neapšaubāmi progresīvais dubultalbums ir viena no visspožākajām pērlēm manā CD kolekcijā. "Struggle For Life" ir ietverti 29 gabali, no kuriem vairums ir iekļauti agrākos studijas albumos, kaut gan koncertā šie skaņdarbi atšķiras no attiecīgām oriģinālversijām. Visi ieraksti veikti 1999. gadā grupas koncertos dažādās pasaules valstīs. Vienīgais izņēmums ir majestātiskais King Crimson opuss "Starless" ar pašu John Wetton vokālista un basģitārista lomā - tas ierakstīts 1997. gadā Budapeštā. Ļoti veiksmīgs risinājums ir atsevišķa dziedātāja piesaiste - Gabor Legradi ar saviem pienākumiem tiek galā bez vismazākās piepūles. Ar lielu plus zīmi vērtējama gados jaunā, bet apbrīnojami precīzā bundzinieka Zsolt Madai spēle, kas daudziem melomāniem varētu kļūt par vienu no vislielākajiem atklājumiem pēdējo pāris gadu laikā. Lai gan viscaur šim divu disku komplektam ikvienam klausītājam ir daudz iespēju pārliecināties par katra instrumentālista individuālo varējumu, CD2 šāda iespēja tiek dota vēlreiz - te ir čella un ģitāras solo un duets, Zoltan Lengyel klavieru solo, bungu solo un trompetes solo. Šī meistarības apliecinājumu stafete beidzas ar grandiozu nobeigumu "Conclusion/Finale" no 1997. gada albuma "6". No šī koncertalbuma īpaši vēlētos izcelt tādus skaņdarbus kā vareno ievadu "Viaduct" ("6", 1997), "Stalker" ("De Profundis", 1996), sonāti čellam un klavierēm ("Almost Pure Instrumental", 1998), "Struggle For Life" un "Conclusion" ("6", 1997), kā arī "Arrival Of Manticore" ("Fold es eg", 1994). Secinājums: fantastisks progresīvas mūzikas paraugs, kas padara krietni garāku dzīvā izpildījuma kvalitātes mērauklu. Vēl tikai atliek piebilst, ka CD2 ir maza multimediju "piekabe": trīs skaņdarbi ("Don't Betray Me", "Radio Rarotonga" un "Shadow Song") MP3 formātā, fotogrāfijas, dziesmu vārdi, atmiņas un recenzijas no dažādiem progresīvai rokmūzikai veltītiem žurnāliem.
P.S. Esmu piedāvājis atsevišķiem CD vairumtirgotājiem un veikaliem nodibināt partnerattiecības ar ungāru izdevējiem Periferic Records, taču nekādas intereses par šīs firmas produkciju nebija (tā izdod džeza, folkmūzikas, pasaules mūzikas, progresīvā un alternatīvā roka ierakstus). Ja jums ir vēlēšanās saņemt Periferic Records katalogu, lūdzu, sūtiet droši e-pastu uz šādu adresi: stereoperiferic@mail.datanet.hu


CD NOSAUKUMS: Bootleg Symphony
IZDOŠANAS GADS: 2001
VALSTS: Ungārija
IZDEVĒJS: Periferic Records
GARUMS: 54'56
PAMATSASTĀVS:
Gabor Egervari - dzeja, balss
Tamas Gorgenyi - mākslinieciskais vadītājs, dzeja
Zoltan Lengyel - klavieres, sintezators, balss
Gabor Legradi - balss
Zsolt Madai - bungas, sitamie instrumenti, vibrofons, timpāni
Peter Pejtsik - čells, basģitāra
Ferenc Torma - ģitāra, sintezators
Balazs Winkler - trompete, sintezators, klavieres
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Kādu dienu saņēmu ziņu, ka ir parādījies jauns After Crying albums un sīkāku informāciju par to var iegūt grupas interneta lapā (www.aftercrying.com). Protams, lieki negaidīju un uzreiz sazinājos ar Anandu no After Crying izplatītājiem Stereo Kft. Dažas nedēļas vēlāk viņa sūtījums - "Bootleg Symphony" - atradās manā pastkastītē. Kopš tās dienas šo disku esmu noklausījies vismaz piecas reizes un man jau ir radies pietiekami nelokāms priekšstats par to, lai es varētu uzrakstīt nelielu apskatu. Uzreiz paskaidrošu, ka šis albums ir uztaisīts, sekojot simfonisku skaņdarbu paraugiem. Lielākā izpildījuma slodze un atbildība šajā koncertierakstā gulstas uz vairāk nekā trīsdesmitgalvaina orķestra, kā arī diriģentu Peter Pejtsik un Balazs Winkler pleciem (pie tam abi laiku pa laikam uzspēlē savus instrumentus). Tiesa, tas nenozīmē, ka pārējie grupas pamatsastāva dalībnieki 2000. gada 2. oktobrī (dienā, kad šis ieraksts tika veikts) atradās kādā kūrortā - visi bija vienkopus Budapeštas F. Lista Mūzikas akadēmijas koncertzālē. Īpašu uzslavu gribētu izteikt ģitārista Ferenc Torma, dziedātāja Gabor Legradi un pianista Zoltan Lengyel virzienā, taču nedaudz sarūgtina bundzinieka Zsolt Madai dažbrīd paklibā spēle (paldies Dievam, bungu partiju šajā albumā nav pārāk daudz). "Bootleg Symphony" saturs ir balstīts uz dažāda vecuma After Crying kompozīcijām, kurām pa vidu negaidītā un interesantā veidā iepīta King Crimson gabala "The Great Deceiver" pamattēma. Šajā albumā ir atrodams tikai viens pirmizdevums, proti, Peter Pejtsik variācija "Night-Red" par dažādām bijušā grupas pianista un līdera Csaba Vedres sarakstītām tēmām. Simfoniskais izpildījums ir nācis par labu vairumam atbilstoši pāraranžēto gabalu, bet sevišķi gribētu izcelt brīnišķīgo "Enigma", "Cool Night", "Struggle For Life" un grandiozajam epilogam "Shinin'". Diemžēl to nevar sacīt par "Viaduct" un "Arrival Of Manticore I", kas vairs neskan tik iespaidīgi, cik to oriģinālversijas. Kopumā "Bootleg Symphony" ir patiesi jauks, dažādām noskaņām bagāts albums, par kuru priecātos daudzi jo daudzi mūsdienu simfoniskās (rokmūzikas) mūzikas cienītāji. Lai nu kā, bet es tomēr uzskatu, ka būtu laiks jaunam After Crying albumam ar JAUNĀM kompozīcijām - kopš viņu sestā studijas albuma jau pagājuši četri gadi...