JON ANDERSON


CD NOSAUKUMS: Olias Of Sunhillow
IZDOŠANAS GADS: 1976
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Atlantic Recording Corp.
GARUMS: 44’08”
PAMATSASTAVS:
CD bukletā nav minēts
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Ja man kāds pajautātu, kur radās New Age mūzika, es droši vien atbildētu, ka tā radās Jon Anderson galvā tā ap 1975. gadu. Izmantojot apklusumu viņa grupas Yes darbībā, Jon Anderson tikpat klusu ierakstīja un izdeva savu pirmo solo albumu “Olias Of Sunhillow”, kurš ir uzskatāms par vienu no pirmajiem New Age stila ierakstiem. Pats Jon Anderson šajā ierakstā ne vien dzied, bet arī spēlē vairākus instrumentus, un viņam tas izdodas labi. Tomēr būtu vēlēšanās pēc spēcīgākām kompozīcijām un mazliet pilnīgākiem aranžējumiem. Citādi - nekādas vainas. Noderīgs materiāls New Age mūzikas ierakstu kolekcionāriem, kā arī Jon Anderson muzikālās domāšanas cienītājiem.


CD NOSAUKUMS: Song Of Seven
IZDOŠANAS GADS: 1980
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Atlantic Recording Corp.
GARUMS: 39’42”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson - balss, taustiņi, arfa, akustiskā ģitāra
Ronnie Leahy - taustiņi
Ian Barinson - ģitāras
Maurice Pert - bungas, sitamie instrumenti
John Giblin - basģitāra
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Pēc veiksmes meklējumiem tolaik jaunajā New Age stilā ar savu otro solo disku Jon Anderson atgriezās pie vairāk vai mazāk tradicionālas rokmūzikas. Piemēram, dziesma “For You For Me” itin labi iederētos jebkurā Jon & Vangelis albumā, bet 11 minūšu garā titulkompozīcija nepārprotami nodod Jon Anderson izcelsmi, proti, grupu Yes. Abām šīm dziesmām pa vidu ir vēl septiņi dažādas kvalitātes roksongi, kas sarakstīti atbilstoši laikmeta garam un prasībām. Ja nebūtu fantastiskās tituldziesmas, tad viss šis albums izskanētu kā kliedziens: “Re, es vairs neesmu pie Yes! Tagad es esmu solo mākslinieks un man palīdz vesels bars baigo veču!” Nu, un labi vien ir, jo tajā pašā gadā Yes - bez Jon Anderson - ierakstīja, iespējams, savu visignorētāko, bet lielisko skaņu albumu ar nosaukumu “Drama”. Jāpiebilst, ka līdzās Jon Anderson pavadošai grupai diska “Song of Seven” ierakstā piedalījušies turpat desmit citu mūziķu (viņu vidū arī tādas slavenības, kā Simon Phillips un Jack Bruce no Cream), kā arī vairāki dziedoņa ģimenes locekļi. Nobeigumā atliek vienīgi secināt, ka sanācis tāds labs ģimenes biznesiņš...


CD NOSAUKUMS: In The City Of Angels
IZDOŠANAS GADS: 1988
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: CBS Records
GARUMS: 47’12”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson - balsis, sitamie instrumenti, arfa
Larry Williams - taustiņi
John Robinson - bungas
Jimmy Haslip - basģitāra
Lenny Castro - sitamie instrumenti
Michael Landau - ģitāras
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

No New Age un tradicionāla roka Jon Anderson savā ceturtā solo albumā pievērsies popmūzikai (trešo neesmu dzirdējis, ja kāds zina, kur var iegādāties oriģināldisku, lūdzu, ziņojiet - nesen esot parādījies CD formātā). Pasteigšos popmūzikas nīdējus pabrīdināt laikus: pieri un degunu nerauciet, šis disks ir patiešām lielisks. Tāpat kā “Song Of Seven” un turpmāko gadu Jon Anderson solo ierakstos, arī šā diska ierakstā piedalījās vesela jūra slavenību, vienīgi šoreiz amerikāņu - atsākot darbību grupā Yes, arī Džons migrēja prom uz štatiem. Nezināmā kārtā solistam bija izdevies nomedīt gandrīz visus populārās grupas Toto dalībniekus (taustiņnieks David Paich pat pamanījies sarakstīt divas dziesmas kopā ar Džonu). Dažādo mūziķu sadarbības iznākums ir ļoti baudāms skaņu albums ar 11 dziesmām, no kurām noteikti uzslavas vērtas ir “Hold On To Love”, “Is It Me”, “It’s On Fire” un “Top Of The World (The Glass Bead Game)”. Lai gan viss šis ieraksts ir tipisks 80. gadu beigu popmūzikas paraugs, tas skan tikpat svaigi, cik pirms 10 gadiem. Šo disku klausoties, priecātos visi, kas ap tā ierakstīšanas gadu absolvēja vidusskolu. Iespējams, arī daudzi citi.


CD NOSAUKUMS: Deseo
IZDOŠANAS GADS: 1994
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Windham Hill Records
GARUMS: 43’24”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson - balsis, taustiņi
Deborah Anderson - balss, iedvesma
Otmaro Ruiz - taustiņi
Freddy Ramos - ģitāras
Aaron Serfaty - sitamie instrumenti
Eduardo del Signore - basģitāra
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

“Deseo” ir pirmais Jon Anderson solo albums 90. gados. Jauns gadu desmits, jauna aizraušanās, tā teikt. Šoreiz neatkārtojamās balss īpašniekam labpaticies pievērsties pasaules mūzikai. Diska ierakstā piedalījās virkne latīņamerikāņu vokālistu un instrumentālistu, dziesmas ir pa pusei angliski, pa pusei spāniski. Latīņamerikāņu temperaments ir jūtams viscaur šim apburošam skaņu albumam (sevišķi izteiktā formā dziesmās “Bridges”, “Dan?a Do Ouro”, “Midnight Dancing”, “Deseo” un “Latino”). Lielākā daļa diskā ietverto dziesmu ir dueti ar dažādiem spāņu izcelsmes dziedātājiem. “Deseo” ir pilnīgi brīvs no jebkādiem popmūzikas vai roka piemaisījumiem un tāpēc vislabāk ietu pie sirds īstas Latīņamerikas mūzikas un kultūras cienītājiem, kā arī pārliecinātiem Jon Anderson faniem.


CD NOSAUKUMS: Change We Must
IZDOŠANAS GADS: 1994
VALSTS: Lielbritānija/ASV
IZDEVĒJS: Angel Records
GARUMS: 55’10”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson - balss
Ian Thomas - bungas
Milton McDonald - ģitāra
Steve Pearce - basģitāra
Opio Singers - koris
London Chamber Academy - orķestris
Christopher Warren-Green - diriģents
VĒRTĒJUMS: 10 no 10

Beidzot tas ir noticis - Jon Anderson ar gandrīz akadēmisku skaņu albumu. Pēc šī diska iegādāšanās tas pāris mēnešus atradās vai nu manā CD atskaņotājā, vai vismaz tā tuvumā. Sakomponēt un ierakstīt tik tīru un patiesu mūziku izdodas reti kuram, jo sevišķi rokmūzikas pārstāvju vidū. Diskā “Change We Must” ir apkopoti un īpaši orķestrim un korim aranžēti Jon & Vangelis, Yes (“Hearts”) un Jon Anderson solo numuri, kā arī agrāk nedzirdēti skaņdarbi (to vidū arī trīs instrumentāli darbi, kur klavieru solo izpilda Gwendolyn Mok). Kronis visam ir mūsdienu amerikāņu komponista John Adams skaņdarba “Shaker Loops” fascinējošā interpretācija, kurai Jon Anderson piedevām vēl uzrakstījis vārdus. Iedomājieties paši, kā varētu skanēt Jon & Vangelis dziesmas “State Of Independence”, “Change We Must”, “Candle Song” un “The Kiss” ar orķestri un kori! Un kur nu vēl brīnišķīgais duets ar franču baroka solisti Sandrine Piau dziesmā “Chagall Duet”, kas izvietota pašā diska viducī un kopā ar “The Kiss” veido šī diska kulminācijas punktu. Visbeidzot, Jon Anderson vokāls - turpat 50 gadu vecumā - šai ierakstā skan labāk nekā jebkad agrāk. Apbrīnojama ir arī skaņas režija un koncepcija. Obligāti ieteicams visiem izcilu muzikālo vērtību pazinējiem.


CD NOSAUKUMS: Angels Embrace
IZDOŠANAS GADS: 1995
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Higher Octave Music
GARUMS: 48’24”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson - visi instrumenti, balss
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Gandrīz pēc 20 gadu pārtraukuma Jon Anderson atgriežas New Age mūzikas pasaulē. Uzreiz jāpiebilst, ka “Angels Embrace” ir veiksmīgāks par debijas solo albumu “Olias Of Sunhillow”. Šis albums ir ļoti mierīgas un plūstošas galvenokārt instrumentālas mūzikas piesātināts, un tā ierakstā nepiedalījās zvaigžņu izlase; tās vietā ir tikai divi taustiņnieki (Keith Heffner un Steve Katz), kuri spēlē katrs savā skaņdarbā, bet par piebalsīm gādājušas paša Džona meitas Deborah un Jade. Kā liecina diska nosaukums (“Angels Embrace” latviski nozīmē “eņģeļu apskāvieni”), tam ir kristīga ievirze, tāpēc velna draugiem šis disks varētu nozīmēt apmēram to pašu, ko vampīram ķiploku galviņa. “Angels Embrace” vienīgais niecīgais trūkums ir vienveidība instrumentālos skaņdarbos.


CD NOSAUKUMS: Toltec
IZDOŠANAS GADS: 1996
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: High Street Records
GARUMS: 47’26”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson – balss
Keith Richard Heffner – orķestrācijas, taustiņi
Luis Perez – sitamie instrumenti
Eduardo del Signore – basģitāra
Freddy Ramos – ģitāras
Otmaro Ruiz – taustiņi
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

“Toltec” ir muzikāls vēstījums par tāda paša nosaukuma Ziemeļamerikas indiāņu cilts tradīcijām un gaitām šajā saulē. Lai iejustos indiāņu ādā un galvassegas spalvās, Jon Anderson bija uzticējis izpētīt un aranžēt indiāņu tautas dziesmas etniskās mūzikas speciālistam vārdā Luis Perez. Aranžējumi un muzikālais materiāls ir atbilstošs pasaules mūzikas prasībām, arī koncepcijai nav nekādas vainas, vienīgi tembrālais skanējums ir mazliet samocīts un pārlieku samākslots, tāpēc labi, ka diska skanēšanas laiks ilgst tikai 47 minūtes. Arī šoreiz Džons nav ierakstījis visas balsis viens pats - neskaitot meitu Deborah, viņam palīdz četri citi vokālisti. Disks “Toltec” ir sadalīts trīs daļās, kuras vieno Tālstaigātāja (Longwalker - angļu val.) paustie patiesi indiāniskie pasaules uzskati. Grūti minēt kādu atsevišķu skaņdarbu kā raksturīgāko, jo viss materiāls ir ļoti viendabīgs. Disku noslēdz V. A. Mocarta “Ave verum” angliskojums, un ai, kā tajā pietrūkst dzīva orķestra klātbūtne. Piedod, gaidīju vairāk, Džon!


CD NOSAUKUMS: The Promise Ring
IZDOŠANAS GADS: 1997
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Omtown/Higher Octave Records
GARUMS: 39’16”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson – balss
Jane Anderson – balss
Froggin’ Peach Orchestra – instrumentālisti
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Kādu dienu, pastaigājoties pa Kalifornijas pilsētiņas San Luis Obispo ielām, Džons un viņa kundze Džeina izdzirdēja īru mūzikas skaņas, kas nāca no kāda krodziņa puses, kurā tovakar spēlēja kāds orķestrītis. Šīs skaņas lika Džonam apjaust savas ķeltu izcelsmes saknes (viņa mātes radi bijuši īri, bet tēvs - skots) un aicināt orķestri sadarboties. Gadu vēlāk klajā nāca disks “The Promise Ring” - šīs sadarbības rezultāts. Līdz ar to Jon Anderson pierāda, ka ir cienīgs ieņemt vietu pasaules mūzikas izpildītāju vidū. Visas deviņas šajā diskā iekļautās dziesmas ir siltas un emocionālas, bet mani personīgie favorīti ir “O’er”, kas ar jaunu nosaukumu un citādā gaismā parādās tā paša gada Yes diskā “Open Your Eyes”, dziesmiņas “Born to Dance”, “Are You?” un “My Sweet Jane”. Šim diskam, manuprāt, vājo vietu nav, ja nu vienīgi varētu vēlēties, lai tas būtu par divām vai trim dziesmām garāks. Visbeidzot, man galīgi nav saprotams, kādēļ šo disku ne reizi neesmu dzirdējis Rīgas īru krogos.


CD NOSAUKUMS: Earthmotherearth
IZDOŠANAS GADS: 1997
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Ellipsis Arts
GARUMS: 47’53”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson – balss, ģitāras, sitamie instrumenti, arfa
Jane Anderson – balss, runa
Kevin Day – basģitāra, 12 stīgu ģitāra
Tom Tierney – sitamie instrumenti
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Disks “Earthmotherearth” ir ierakstīts dārzā, tāpēc tajā līdzās Zemes divkājaino iemītnieku radītiem trokšņiem dzirdamas putnu dziesmas un kaķu ņaudēšana. Kā jau Jon Anderson solo darbiem pienākas, arī šis ir gaišs un dzīvespriecīgs ieraksts. Arvien skaidrāk samanāms Džona kundzes Džeinas talants - viņa ne vien labi dzied, bet arī raksta nesmādējamu dzeju, kuru pati šai ierakstā deklamē. Arī “Earthmotherearth” var nosacīti ierindot starp Džona centieniem rakstīt New Age, ambient vai pasaules mūziku, tomēr dziesmu žanrs īsti neatbilst šīm kategorijām. Tāpat kā “Angels Embrace” šo disku var jauki atskaņot kā fona mūziku, nepievēršot sevišķu uzmanību muzikālām niansēm. Noklausoties vienu reizi, atmiņā paliks diska pirmā (“Time Has Come”) un pēdējā (“Earthmotherearth”) dziesma. Tās šķir 11 citas vairāk vai mazāk izteiksmīgas dziesmas un instrumentālas starpspēles, kuras diez vai kādam būtu interesanti dungot līdzi ierakstam, kuram, šķiet, nav ne mazāko pretenziju uz gada labākā albuma titulu, tai pašā laikā saglabājot cerības saņemt godalgotu vietu dārzā veikto ierakstu klasē.


CD NOSAUKUMS: The More You Know
IZDOŠANAS GADS: 1998
VALSTS: ASV/Lielbritānija
IZDEVĒJS: Eagle Records
GARUMS: 54’15”
PAMATSASTAVS:
Jon Anderson – balss
Jane Anderson – balss
Francis Jocky – balss, taustiņi
Bobby Jocky – basģitāra, taustiņi
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Jo vairāk tu zini, jo piesardzīgāks tu kļūsti - tā es vēlētos turpināt jaunākā Jon Anderson solo ieraksta nosaukumu. Iegādājos šo disku pilnīgi uz dullo un biju nedaudz vīlies, jo tikko piedzīvoju vienu no skaistākiem mirkļiem manā dzīvē, proti, klātienē izbaudīju Yes koncertu ar visām no tā izrietošām sekām. Pirms koncerta kāds man iegrūda šī diska reklāmas flaierīti un jau nākamā rītā es skriešus nesos uz Tower Records veikalu Londonas centrā, kur man laimējās atrast šo un pāris citus kārotus diskus. Atgriezos Rīgā un cerības pārņemts uzliku “The More You Know”. Lieki piebilst, ka biju vīlies. Tā vien gribējās piezvanīt Džonam un pateikt: “Vecīt, souls nav tas, kas tev būtu jādzied.” Visu mūziku šim diskam sarakstījis kāds melnādains puisis vārdā Francis Jocky, bet vokāla melodijas un vārdus klāt pielicis Džons. Bundzinieka lomu šajā ierakstā pilda bungu mašīna. Arī šis disks ir ļoti viendabīgs, tāpēc izvēlēties kādu atsevišķu favorītu ir pagrūti. Tomēr, iespējams, nedaudz veiksmīgākas par citām dziesmām ir tituldziesma, temperamentīgā “Take, Take, Take” un “Some TV” ar asprātīgiem un tiešiem vārdiem (Good news doesn’t sell at all, no point in trying to tell it/More and more you realise good news is not important/Look around there’s so much more, my TV is distorted). Raugoties no mārketinga viedokļa, nav īsti skaidrs, kam Džons šo ierakstu bija nolēmis adresēt. Jauks dizains, laba skaņa un izpildījums, vienīgi saturs tāds knaps.