GENTLE GIANT


CD NOSAUKUMS: Gentle Giant
IZDOŠANAS GADS: 1970
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Vertigo/PolyGram Records
GARUMS: 37’00”
PAMATSASTĀVS:
Derek Shulman - balss, basģitāra
Ray Shulman - basģitāra, vijole, ģitāra, sitamie instrumenti, balss
Phil Shulman - saksofons, trompete, blokflauta, balss
Kerry Minnear - taustiņi, basģitāra, čells, balss, sitamie instrumenti
Gary Green - ģitāras
Martin Smith - bungas, sitamie instrumenti
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Jau pašā pirmajā albumā Gentle Giant pasaulei demonstrēja jaunu muzicēšanas manieri, kas neapšaubāmi pieder progresīvā roka saimei. Gandrīz visi grupas mūziķi spēlē trīs vai vairāk instrumentus, un šādas iespējas ir garants stilistiskai daudzveidībai. Ne velti mūzikas kritiķi Gentle Giant muzicēšanas stilu mēdz saukt grupas vārdā, jo gāja laiks un radās nepieciešamība klasificēt atdarinātājus, kuru skaits nemitīgi auga. Lai gan Gentle Giant debijas albums nav tik spīdošs, cik vēlākie darbi, taču tas ir tik stabils un spēcīgs, ka tas kliedē jebkuras šaubas par seksteta milzīgo potenciālu. Mūziku padara vēl krāšņāku četri dziedātāji, no kuriem trīs (!) – brāļi Derek un Phil Shulman, kā arī Kerry Minnear – maiņu kārtībā uzstājas kā līdervokālisti (lielāko daļu galvenā vokālista pienākumu pilda Dereks). Šajā albumā ir trīs sevišķi veiksmīgi gabali – “Funny Ways”, “Why Not?” un džezīgais “Isn’t It Quiet And Cold?”, kas klausītājiem ļauj secināt, cik lielā mērā šī grupa ietekmēja kolēģus no Queen (zīmīgi, ka albuma pēdējais gabals saucas tieši tā). Debijas albumā Gentle Giant vēl nebija pilnībā atteikušies no blūza un roka ģitāras rifiem, tāpēc atsevišķos brīžos mūzika izklausās pārāk primitīva, lai to nosauktu par meistardarbu. Tomēr tūlīt jāpiebilst, ka šāds debijas albums liek nepacietīgi gaidīt nākamos albumus. Labs darbs!

CD NOSAUKUMS: Acquiring The Taste
IZDOŠANAS GADS: 1971
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Vertigo/PolyGram Records
GARUMS: 39’26”
PAMATSASTĀVS:
Phil Shulman - saksofoni, klarnete, trompete, klavieres, marakasi, balss
Ray Shulman -- basģitāra, vijoles, alts, ģitāras, tamburīns, balss
Derek Shulman - saksofons, klavikords, zvans, balss
Kerry Minnear - klavieres, ērģeles, melotrons, vibrofons, sintezators,
čeleste, klavikords, klavesīns, timpāni, marakasi, balss
Gary Green - ģitāras, balss
Martin Smith - bungas, tamburīns, gongi
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Otrais Gentle Giant albums ir krietni eksperimentālāks par debiju. Šajā ierakstā mūziķi arvien biežāk dod priekšroku akustiskam skanējumam, izmantojot pūšamos un stīgu instrumentus. Iznākumā ir radīta lieliska sintēze, kādu iepriekš nebija izdevies radīt nevienam estrādes māksliniekam. Dziedātāju kvartetam pievienojies piektais dziedātājs – ģitārists Gary Green, kuru es uzskatu par šī ieraksta pozitīvo varoni, jo viņa elektriskā ģitāra tikai padara krāšņāku brāļu Šulmenu un Kerry Minnear sarakstīto mūziku, nevis sabojā to (tā parasti mēdz notikt, ja akustiskā mūzikā iejaucas elektriskie instrumenti). Albumā “Acquiring The Taste” ir septiņas dziesmas un viena īsa instrumentāla kompozīcija, kuras vārdā nosaukts viss albums (vai otrādi). Akustiskās un elektriskās mūzikas sintēzi visuzskatāmāk demonstrē dziesmas “Pantagruel’s Nativity”, “The Moon Is Down” un “Black Cat”, taču noteikti jāizceļ ļoti veiksmīgais eksperiments dziesmā “Edge Of Twilight” ar ārkārtīgi ēterisko Kerry Minnear dziedājumu. “The House, The Street, The Room”, “Wreck” un “Plain Truth” ir roķīgāki gabali, kuros ietvertas jaukas akustiskas starpspēles. Ļoti progresīvs ieraksts.

CD NOSAUKUMS: Three Friends
IZDOŠANAS GADS: 1972
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Columbia Records
GARUMS: 35’26”
PAMATSASTĀVS:
Kerry Minnear – taustiņi, vibrafons, sitamie instrumenti, sintezators, balss
Ray Shulman – basģitāras, vijole, ģitāra, balss
Gary Green – ģitāras, sitamie instrumenti
Derek Shulman – balss
Malcolm Mortimore – bungas
Philip Shulman – saksofoni, balss
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Kam gan skolas laikos nav bijuši “vislabākie draugi” un “vislabākās draudzenes”? Vai mēs zinām, kurp viņus ir aizveduši dzīves ceļi vai neceļi? Tāda ir šī albuma galvenā doma. Neesmu pārliecināts, ka “Three Friends” bija pareizais solis Gentle Giant attīstībā. Iepriekšējā albumā aizsākto eksperimentu klātbūtne pamanāma visai nosacīti, tomēr “Three Friends” bez šaubām ir progresīvā roka konceptalbums, kura kopējo iespaidu padara mazliet pelēcīgu divas standarta roka dziesmas “Working All Day” un “Peel The Paint”, kas kopā aizņem veselu trešdaļu albuma skanēšanas laika. Izlasot skaidrojumu, kas grupai bija licis sarakstīt šādu materiālu, viss kļūst saprotams – pirmā no minētām dziesmām ir par nogurušu strādnieku (vienu no trim skolas draugiem), bet otra ir par mākslinieku. Apšaubāmi pacilāta izklausās “Mister Class And Quality?”, kurā stāstīts par trešo skolas dienu draugu, kas veiksmīgi iekļuvis biznesa pasaulē un pelna naudu tērpies baltā kreklā. Lai gan “Three Friends” nav idejiski vissvaigākais Gentle Giant albums, tas pasaulei deva fantastiskās dziesmas “Prologue”, “Schooldays” (Rejam Šulmenam pienākas Pilnmēness ordenis par basa gājienu!) un titulkompozīciju.

CD NOSAUKUMS: Octopus
IZDOŠANAS GADS: 1972
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Vertigo/PolyGram Records
GARUMS: 34’18”
PAMATSASTĀVS:
Kerry Minnear – taustiņi, vibrafons, sitamie instrumenti, čells, sintezators, balss
Ray Shulman – basģitāra, vijole, ģitāra, sitamie instrumenti, balss
Gary Green – ģitāras, sitamie instrumenti
Derek Shulman – balss, saksofons
John Weathers – bungas, kongas, sitamie instrumenti
Philip Shulman – saksofoni, trompete, melofons, balss
VĒRTĒJUMS: 10 no 10

“Octopus” bija kārtējais pārsteigums – eksperimenti bija atgriezušies! Lai arī šī albuma skanēšanas laiks tikai nedaudz pārsniedz pusstundu, tajā mūzikas ir tik daudz, cik mūsdienu grupas pamanās satilpināt 80 minūšu kompaktdiskos. Līdzīgi “Acquiring The Taste”, arī šajā albumā ir astoņas kompozīcijas jeb astoņi atsevišķi stāsti (laikam tāpēc albumam ir tāds nosaukums – “octopus” latviski nozīmē “astoņkājis”). Par gaidāmām īpatnībām vēstī jau pirmās dziesmas (“The Advent Of Panurge”) sākums – brāļi Šulmeni un Kerry Minnear apvienojas skaistā korī, ko pārtrauc elektriskā ģitāra, ērģeles un bass. “Raconteur, Troubadour” norāda, ka Gentle Giant ir zināmā mērā ietekmējušies no trubadūru mūzikas, kas šajā dziesmā pasniegta stipri progresīvā veidā. Grupa bija padomājusi arī par vienkāršākas rokmūzikas cienītājiem un iekļāvuši albumā dziesmas “A Cry For Everyone” un “River”, kā arī instrumentālo “The Boys In The Band” (taktsmēri gan nepavisam nav taisni). “Knots” un “Dog’s Life” ir kārtējie eksperimenti – īpaši labi vārdi jāsaka par pirmo, jo tādus vokālās mākslas paraugus rokmūzikā nākas dzirdēt ļoti reti. Savukārt “Think Of Me With Kindness” ir, iespējams, visskaistākā balāde, kādu Gentle Giant jebkad spējuši radīt. “Octopus” ir pēdējais Gentle Giant ieraksts ar pūtēja/vokālista Philip Shulman piedalīšanos. Aiziedams, viņš laikam nemaz nenojauta, kādu muzikālu pieminekli aiz sevis ir atstājis...

CD NOSAUKUMS: In A Glass House
IZDOŠANAS GADS: 1973
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Vertigo/PolyGram Records
GARUMS: 38’12”
PAMATSASTĀVS:
Derek Shulman - balss, saksofoni, blokflauta
Gary Green - ģitāras, mandolīna, sitamie instrumenti, blokflauta
Kerry Minnear - taustiņi, sitamie instrumenti, blokflauta, balss
Ray Shulman - basģitāra, vijole, ģitāra, sitamie instrumenti, balss
John Weathers - bungas, sitamie instrumenti
VĒRTĒJUMS: 10 no 10

Ja no kādas grupas aiziet daļa tās radošā kodola, kā tas bija noticis ar Gentle Giant, notiek pārmaiņas grupas darbībā. Visbiežāk tas nozīmē radošā potenciāla ātrāku izsīkšanu vai muzicēšanas manieres maiņu. Arī šajā ziņā Gentle Giant bija izņēmums. “In A Glass House” ir viens no tiem šokējošiem Gentle Giant albumiem, kuros visskaidrāk izpaužas grupas mūziķu ekstrēmā nostāja – tika krustoti gandrīz visi mūzikas paveidi, kādi pasaulē tolaik bija zināmi; piemēram, dziesmā “Experience” mīlīgu renesanses laikmetam atbilstošu pasāžu vienā acumirklī sašķaida drumslās teju vai heavy metal ģitāras rifs (ar visu basu un bungām). Gentle Giant dalībniekiem bija nepieciešamie priekšnosacījumi, lai šī krustošana izdotos veiksmīgi. Viņu lielākie trumpji bija daudzbalsīgie dziedājumi (“An Inmate’s Lullaby”), viena no labākajām ritma sekcijām tā laika rokmūzikā (“Way Of Life”) un izcils taustiņnieks. Šī albuma ekstrēmo gaisotni nosaka pašas pirmās sekundes, kad noteiktā ritmā tiek dauzīti stikli (!). Ekstrēmā attieksme nepazūd viscaur šim albumam (pat divu minūšu garā balādīte “A Reunion” izklausās kā vēl viena galējība!), tāpēc šis ieraksts ir ieteicams ikvienam, kas mūzikā meklē neaizmirstamus piedzīvojumus. Šeit tos var atrast kaudzēm vien.

CD NOSAUKUMS: The Power And The Glory
IZDOŠANAS GADS: 1974
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: One Way Records
GARUMS: 40’03”
PAMATSASTĀVS: Kerry Minnear – taustiņi, čells, balss
Ray Shulman – basģitāra, vijole, balss
Gary Green – ģitāras
Derek Shulman – balss, saksofoni
John Weathers – bungas, sitamie instrumenti, balss
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Uz albuma “The Power And The Glory” iepakojuma vajadzētu būt uzrakstam “Apdraud jūsu spēju dzirdēt”. Iemesls ir izskaidrojams vienkārši – šeit ietvertās deviņas dziesmas ir albuma “In A Glass House” turpinājums, vienīgi tagad Gentle Giant tradicionālo metožu pielietojums dažbrīd ir vēl nežēlīgāks. “The Power And The Glory” sākas ar dziesmu “Proclamation”, kuras vidusdaļa nav vārdiem aprakstāma, bet otrā dziesma “So Sincere” nepakļaujas vispār nekādam raksturojumam. Grupa bija kļuvusi par neticami labi organizētu mehānismu, kur katra sastāvdaļa (dalībnieks) spējīga darboties neatkarīgi no citām. Albuma trešā dziesma “Aspirations” fascinē ar ārkārtīgi vieglo skanējumu un noteikti ir viena no trijām vislabākajām Gentle Giant balādēm. “Playing The Game” ir visai atturīgs, bet noteikts roķis ar varen lipīgu tēmu. “Cogs In Cogs” un “The Face” ir atlētiskas progresīvās rokmūzikas paraugi, bet “No Gods A Man” – vēl viena jauka akustiska dziesmiņa. Muzikālais kopsavilkums “Valedictory” izklausās sabojājies – tas būtībā ir tas pats, kas “Proclamation”, vienīgi šķiet, ka vokāla melodijai nav nekāda sakara ar to, ko spēlē citi – šī albuma apraksta sākumā pieminētais uzraksts uz iepakojuma būtu nepieciešams kaut vai šīs vienas dziesmas dēļ, kaut gan brīnumu netrūkst arī citās dziesmās. Disks noslēdzas ar bonus track “The Power And The Glory”, kas oriģinālajā skaņuplatē nebija iekļauts. Droši vien tāpēc, ka pārāk taisns...

CD NOSAUKUMS: King Biscuit Flower Hour Presents...
IZDOŠANAS GADS: 1975 (izdots 1996. gadā)
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Terrapin Trucking Records
GARUMS: 45’45”
PAMATSASTĀVS: Kerry Minnear – taustiņi, balss
Ray Shulman – basģitāra, ģitāras, vijole
Gary Green – ģitāras, balss
Derek Shulman – balss, saksofoni
John Weathers – bungas
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Tā kā “King Biscuit Flower Hour Presents...” sērijā ir izdots arī Gentle Giant 1975. gada 18. janvārī notikušais koncerts Ņujorkas Mūzikas akadēmijā, mums, nabaga klausītājiem, atliek vienīgi pabrīnīties par grupas “dzīvā” snieguma kvalitāti – tā īpaši neatšķiras no studijas ierakstiem (vokālos gan ieskanas viena otra šķībāka nots). Cita lieta, kas var patikt vai nepatikt, ir improvizēšana, kas še notiek saprāta robežās (trīs dziesmas ir padarītas par kādām četrām vai piecām minūtēm garākas). Šis Gentle Giant koncertalbums arī var tikt uzskatīts par “The Best Of...Live” – debijas albumu pārstāv “Funny Ways” ar izvērstu vibrofona solo, no “Octopus” te atrodamas dziesmas “Knots” un “The Advent Of Panurge”, tad vēl pa divām dziesmām no “In A Glass House” (saīsināts “The Runaway” variants, kas plūdeni pāriet dziesmā “Experience”) un “The Power And The Glory” (“Proclamation” un “So Sincere”). Protams, žēl, ka nav nevienas dziesmas no “Three Friends” un “Acquiring The Taste”, bet viena no spēcīgākajām Gentle Giant kvalitātēm ir prasme neaizrauties ar kvantitāti. Ak jā, Kerry Minnear vokāla solo partijas ir pārņēmis Derek Shulman, kurš ar tām tiek galā daudz labāk, nekā varētu iedomāties. Šis koncertalbums sniedz tik lielu baudījumu, cik koncertieraksti vispār spēj sniegt – skaņas kvalitāte gan ir labāka studijas ierakstos, kaut gan arī šeit dzirdamā skaņa nav peļama. Ieraksts ar vērtību, kuru labi apzinās albuma izdevēji – kāda gan citādi būtu jēga izdot 20 gadu vecu viduvēju koncertierakstu?

CD NOSAUKUMS: Free Hand
IZDOŠANAS GADS: 1975
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: One Way Records
GARUMS: 36’25”
PAMATSASTĀVS: Kerry Minnear
Ray Shulman
Gary Green
Derek Shulman
John Weathers
VĒRTĒJUMS: 10 no 10

Acīm redzami iepriekšējos divos studijas albumos Gentle Giant bija sasnieguši to stadiju, kad ekstrēmismu mūzikā var mēģināt apvienot ar komerciju. Līdz ar to pastāv viedoklis, ka “Free Hand” ir Gentle Giant progresīvā posma viskomerciālākais ieraksts. Šajā albumā ietvertas septiņas kompozīcijas, no kurām viena ir instrumentāla. “Free Hand” sākas ar kustīgo “Just The Same” un kolosālo “On Reflection”, kurā kārtējo reizi uzspīd tradicionālais Gentle Giant koris un – dziesmas nobeigumā – arī basists Ray Shulman ar buņģieri John Weathers. Tituldziesma ir tipiska Gentle Giant kompozīcija – spēcīga vokālā līnija, stabils ritmiskais pamats, skaņas dekora slāņi no taustiņnieka Kerry Minnear puses un vidusdaļa, kurā daudz laba sadarījis ģitārists Gary Green. Tad nāk vēl viens progresīvā roka paraugs dziesmas “Time To Kill” veidolā, brīnišķīga balāde “His Last Voyage”, jau pieminētais instrumentālais skaņdarbs “Talybont” un optimistiskais albuma epilogs “Mobile”, kas it kā pasaka priekšā, ka grupa vēl nav ar mieru piebremzēt un paraudzīties apkārt – tas notiks divus gadus vēlāk, kad degradācija mūzikas pasaulē liks apjukt un apmaldīties pat šitādiem grandiem. Tāpat kā “Octopus”, “Free Hand” ir lieliski piemērots tiem, kas sāk iepazīties ar Gentle Giant atstāto mantojumu. Bet, ja jūs jau esat rūdīts progresīvā roka fans, esat kaut ko dzirdējis par Gentle Giant un jūsu CD plauktā vēl nav šī briljanta, tad man atliek vienīgi pabrīnīties, kā es varēju jūs nosaukt par rūdītu progresīvā roka fanu.

CD NOSAUKUMS: Interview
IZDOŠANAS GADS: 1976
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Terrapin Trucking Records
GARUMS: 36’57”
PAMATSASTĀVS: Kerry Minnear - taustiņi
Ray Shulman - basģitāra, vijole
Gary Green - ģitāras
Derek Shulman - balss, saksofoni
John Weathers - bungas
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

“Interview” ir pēdējais Gentle Giant albums, kurā šis kvintets klaji ņirgājas par klausītāju smadzeņu tilpuma nepietiekamību. Jau pirmā dziesma “Interview” (jo īpaši vidusdaļa) samaisa prātu. Otrā dziesma ir “Give It Back”, kas atgādina Boba Mārlija regejus galīgi nepareizā taktsmērā. Lai gan CD bukletā rakstīts, ka šajā albumā vienīgais dziedātājs ir Derek Shulman, vokālistu skaits tomēr nav mazinājies. To apliecina kārtējais Gentle Giant a capella paraugdemonstrējums – “Design” (bez īpatnā kordziedājuma te piedalās vesela sitamo instrumentu plejāde). Nākošā dziesma – “Another Show” – ir visai ņipra, un tajā netrūkst neprognozējamu taktsmēra maiņu. Izklausās, ka “Empty City” ir domāta kā dziesmiņa atslodzei, kaut gan arī te jaušamas dažādas nekrietnības no grupas instrumentālistu puses. Manuprāt, dziesmas “Empty City” un “Timing” varēja drīzāk tikt ietvertas kādā no turpmākiem grupas albumiem, jo šeit tās pazūd citu, nenoliedzami pārāku skaņdarbu vidū. “Interview” beidzas ar jauko, diezgan sapiņķerēto dziesmu “I Lost My Head”. Ņemot vērā turpmākās pārmaiņas grupas muzicēšanas manierē gadu vēlāk, šī albuma pēdējās dziesmas nosaukums var tikt uzskatīts kā pašironija. Tomēr šis Gentle Giant albums dažbrīd izklausās tā, it kā viņi to būtu ierakstījuši vienīgi statistikas dēļ – atsevišķās vietās tik ļoti pietrūkst dzīvīguma, tāpēc šķiet, ka pašiem mūziķiem sāk kļūt neinteresanti darīt to pašu, kas darīts jau gadiem ilgi. Varbūt tieši tāds ir izskaidrojums, kāpēc “Interview” ir pēdējais no (ļoti) ieteicamiem Gentle Giant albumiem.

CD NOSAUKUMS: The Missing Piece
IZDOŠANAS GADS: 1977
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: One Way Records
GARUMS: 36’41”
PAMATSASTĀVS: Kerry Minnear
Ray Shulman
Gary Green
Derek Shulman
John Weathers
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Nezinu, kas bija licis Gentle Giant tik spēji mainīt muzicēšanas stilu. Iespējams, klausītāji nevarēja vairs izturēt muzikālo ņirgāšanos (albumā “Inetrview”) par nespēju izsekot grupas radītiem skaņu līkločiem un kaut kādā veidā piespieda unikālo kvintetu rakstīt visai pelēcīgu un viduvēju mūziku. Pirmais Gentle Giant albums virzienā uz leju ir “The Missing Piece”, kura piekāpšanās būtību izsaka pliekanais rokenrolītis ar nosaukumu “Betcha Thought We Couldn’t Do It” (“Saderam, jūs nedomājāt, ka mēs tā varētu”). Disks sākas ar žiperīgo un nosacīti komerciālo “Two Weeks In Spain”. Tam pa pēdām nāk šo piecu mūziķu vareno prātu saules gaismā izbalējusi balāde “I’m Turning Around” ar vienreizēji lipīgiem meldiņiem, bet dikti garlaicīgu aranžējumu. Pēc jau pieminētā rokenrola ir divas funk manierē sarakstītas dziesmiņas – “Who Do You Think You Are?” un “Mountain Time”, kas pat ir spējīga ietirināt manu kāju. Nosacītā skaņuplates otrā puse ir pārāka par pirmo, jo šeit atrodamas divas salīdzinoši veiksmīgas un divas pavisam teicamas kompozīcijas, kas tieši atgādina grupas cēlos veikumus nesenā pagātnē. Pie pavisam teicamām kompozīcijām pieder “As Old As You’re Young” (ar vienreizējo Kerry Minnear līdervokālista lomā) un aizkustinošā, lielākoties akustiskā dziesma “Memories Of Old Days”. “Winning” un jo īpaši “For Nobody” ar Gentle Giant raksturīgajiem kordziedājumiem noslēdz albumu uz cerīgas nots. Tomēr pirmais iespaids pēc “The Missing Piece” noklausīšanās nav pārlieku pozitīvs – kur palikusi izdoma, fantastiskie aranžējumi, pūšamo instrumentu skaņu mākoņi? Kurp aizgājis milzis???

CD NOSAUKUMS: Playing The Fool
IZDOŠANAS GADS: 1977
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Beat Goes On Records
GARUMS: 78'09"
PAMATSASTĀVS:
Derek Shulman - balss, saksofons, blokflauta, basģitāra, sitamie instrumenti
Ray Shulman - basģitāra, vijole, ģitāra, blokflauta, trompete, balss,
sitamie instrumenti
Kerry Minnear - taustiņi, čells, vibrofons, blokflauta, balss, sitamie instrumenti
Gary Green - ģitāras, blokflautas, balss, sitamie instrumenti
John Weathers - bungas, vibrofons, tamburīns, balss, sitamie instrumenti
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Ir nācies lasīt Gentle Giant fanu izteikumus, ka iepazīšanos ar šīs grupas atstāto muzikālo mantojumu jāsāk tieši ar koncertalbumu "Playing The Fool". Iespējams, ka tā ir taisnība. "Playing The Fool" ir iemūžinātas tās Gentle Giant kompozīcijas, kuras dzīvā izpildījumā varētu izklausīties vispārliecinošāk, turklāt vairums šo skaņdarbu ir ierindojami veiksmīgāko grupas veikumu vidū. Šis koncertalbums ir ierakstīts 1976. gada rudenī, kad Gentle Giant sniedza koncertus vairākās Eiropas valstīs. "Playing The Fool" vēlreiz apliecina mūziķu augsto profesionālo līmeni - kļūdu šajā albumā praktiski nav, ja neskaita ļoti niecīgas intonatīvas nobīdes daudzbalsīgajos dziedājumos. Visbeidzot, Gentle Giant unikālo mūziku palīdz pilnībā izbaudīt kvalitatīvais dzīvā ieraksta skanējums. Šajā koncertierakstu apkopojumā ir pārstāvēti gandrīz visi grupas albumi, kas tapuši līdz 1976. gadam (vienīgais izņēmums ir 1971. gada "Acquiring The Taste"). "Playing The Fool" sākas ar dziesmu "Just The Same" (no "Free Hand", 1975) un "Proclamation" (no "Power And The Glory", 1974) aizraujošu kombināciju, kam seko veiksmīgās kompozīcijas "On Reflection" versija, kas stipri atšķiras no oriģināla albumā "Free Hand". Nākamās 15 minūtes ir veltītas dažu albuma "Octopus" (1972) skaņdarbu fragmentārai atreferēšanai - arī tas nenotiek uz mata tāpat, kā oriģinālā. Viens no jaukākajiem pārsteigumiem šajā koncertalbumā ir dziesma "Funny Ways", kas šajā versijā izklausās vismaz galvas tiesu pārāka par studijas ierakstu ("Gentle Giant", 1970). Uzbrukums klausītāja uztverei atsākas ar dziesmām "The Runaway" un "Experience" no 1973. gada albuma "In A Glass House". Dziesma "So Sincere" (no "Power And The Glory") ir viens no interesantākajiem brīžiem šajā albumā. Īsts dzīvā izpildījuma enerģijas iemiesojums ir albuma "Free Hand" titulgabals, kuru nomaina vienlīdz kvalitatīvi izpildītais regtaims "Sweet Georgia Brown". "Playing The Fool" beidzas ar divu skaņdarbu - "Peel The Paint" (no "Three Friends", 1976) un "I Lost My Head" (no "Interview", 1976) - kokteili, taču kaut kāda iemesla dēļ to skanējums atšķiras no pārējā materiāla. Secinājums: nav izslēgts, ka pēc šī diska noklausīšanās vidusmēra patērētājs pie sevis nodomās: "Laba daudz nevajag." Un tas būtu saprotams, jo "Playing The Fool" ir visaugstākās proves progresīvā roka dzīvā izpildījuma paraugs, kuru varētu pienācīgi sagremot vienīgi tie, kas prot ieklausīties un pierast pie šķietami netveramiem pavērsieniem, kādu Gentle Giant mūzikā netrūkst. Teicams albums!

CD NOSAUKUMS: Giant For A Day
IZDOŠANAS GADS: 1978
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: One Way Records
GARUMS: 35’40”
PAMATSASTĀVS: Kerry Minnear - taustiņi
Ray Shulman - basģitāra
Gary Green - ģitāras
Derek Shulman - balss
John Weathers - bungas
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Gentle Giant albums “Giant For A Day” apliecina, ka no milža pāri vairs palikušas vienīgi atmiņas. Tomēr šis albums ir unikāls vienā ziņā – nevienā Gentle Giant studijas albumā līdz šim nebija iekļautas 10 dziesmas. Muzikāli vērtējot, šis albums ir stilistiski mazliet bagātīgāks nekā “The Missing Piece” – te atrodamas divas balādes (“Thank You” un “It’s Only Goodbye”), divi baigie roķi (“Little Brown Bag” un “Rock Climber”), Led Zeppelin akustisko darbu stilā ieturētais “Friends” (vienīgā dziesma grupas vēsturē, kuras autori nav brāļi Šulmeni un Kerry Minnear, bet gan buņģieris John Weathers) un pieci citi skaņdarbi, kurus klausoties nezinātājs varētu mēģināt uzminēt, ka tā ir tā pati grupa, kas reiz ierakstīja “Octopus” un “Free Hand”. Arī šī CD bukletā sniegta nepilnīga informācija par vokālistiem, tāpēc taisnības labad jāpiebilst, ka arī “Giant For A Day” dzirdami tradicionālie kordziedājumi (tikai retāk nekā iepriekšējos darbos). Veiksmīgākie gabali šajā albumā ir dziesmas “Words From The Wise” un “Take Me”, kā arī instrumentālais “Spooky Boogie”. Protams, nekā pārdabiska šajos gabalos nav, taču tie ir pārāki par citām šeit ietvertajām dziesmām. Kopumā varu secināt, ka “Giant For A Day” patiktu visiem 70. gadu rokmūzikas cienītājiem, bet, ja meklējat kaut ko progresīvāku, iesaku palasīt citu Gentle Giant albumu aprakstus.


CD NOSAUKUMS: Civilian
IZDOŠANAS GADS: 1980
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Beat Goes On Records
GARUMS: 32'51"
PAMATSASTĀVS:
Derek Shulman - balss
Ray Shulman - basģitāra, ģitāra, balss
Kerry Minnear - taustiņi, balss
Gary Green - ģitāras
John Weathers - bungas, balss
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

"Civilian" ir pēdējais Gentle Giant albums, pēc kura nākšanas klajā grupas dalībnieki pašķīrās. Nav grūti uzminēt iemeslu. Grupas attīstība progresīvās rokmūzikas laukā bija beigusies pirms dažiem gadiem, bet kam gan 1980. gadā vairs bija vajadzīgs prasts roks? Eiropā dominēja disko un Britu salās - tā saucamais jaunais vilnis. Protams, Gentle Giant neietilpa nevienā no šīm kategorijām. Lai gan "Civilian" ir vēl vienkāršāks nekā albumi "Giant For A Day" un "The Missing Piece", tajā ietvertās astoņas dziesmas ir ieturētas vienā stilā (vienīgais izņēmums varētu būt Kerry Minnear iedziedātā "Shadows On The Street") - perfekti izpildīta, lipīga un viegli uztverama rokmūzika. Nezinātājiem varētu būt grūti iedomāties, ka "Civilian" ierakstījusi tā pati grupa, kas reiz radīja lieliskos, novatoriskos albumus "Acquiring The Taste", "In A Glass House" un "Octopus". Klausoties "Civilian", rodas iespaids, ka mūziķi ir mehāniski iespēlējuši to, kas, viņuprāt, tobrīd būtu vajadzīgs Eiropas popmūzikas tirgū. Tā bija liktenīga kļūda un Gentle Giant saprata, ka nav vērts meklēt savu zelta adatu siena gubā, jo to jau bija atraduši citi. Līdz ar to šie pieci talantīgie mūziķi kļuva par modes upuriem. Secinājums: 70./80. gadu mijas rokmūzikas kontekstā "Civilian" ir vērtīgāks par daudzu citu laikabiedru albumiem, tāpēc to pienācīgi novērtētu ikviens melodiskas un ekspresīvas rokmūzikas fans. "Civilian" nav ieteicams pārliecinātiem progrokeriem, kas mūždien alkst mūzikā saklausīt kaut ko iepriekš nedzirdētu.