KANSAS


CD NOSAUKUMS: Kansas
IZDOŠANAS GADS: 1974
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Kirshner/Epic Records
GARUMS: 44'54"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart - bungas
Dave Hope - basģitāra, balss
Kerry Livgren - ģitāras, klavieres, ērģeles, sintezators, balss
Robbie Steinhardt - vijole, balss
Steve Walsh - ērģeles, klavieres, kongas, balss
Rich Williams - ģitāra
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

70. gadu sākumā ziemeļamerikāņu rokmūzikā parādījās virkne pārsvarā tradicionālā roka zvaigžņu (Grand Funk Railroad, Alice Cooper u.c.), tāpēc Kansas debijas albumu var uzskatīt par svaigu elpu. Tomēr ne visām astoņām kompozīcijām var piedēvēt progroka nosaukumu. Sākums ir pavisam tradicionāls, ja neskaita Robbie Steinhardt aizraujošo un virtuozo vijoles spēli - amerikāniski roķīgais gabals "Can I Tell You", uzmundrinoša J. J. Cale dziesmas "Bringing It Back" interpretācija un balāde "Lonely Wind", kas pirms kāda laika tika salīdzinoši bieži atskaņota dažas labas Latvijas raidstacijas viļņos. Jau debijas ierakstā par galvenajiem grupas muzikālā virziena nospraudējiem bija kļuvuši Steve Walsh un Kerry Livgren (abi kopā sarakstījuši trīs dziesmas). Pirmās progresīvās vēsmas samanāmas roķīgajā "Belexes", bet tās vēršas plašumā jau nākamajā opusā "Journey From Mariabronn", kuru līdzās skaņdarbam "Apercu" var pamatoti uzskatīt par šī albuma stūrakmeni - emocionāli dziedājumi, virtuoza spēle un pārdomāti aranžējumi. Šos divus gabalus šķir atslodzes dziesmiņa "The Pilgrimage", bet albuma nobeigums ir vēl viens progresīvā roka paraugs "Death Of Mother Nature Suite" ar grandiozu finālu. Secinājums: ja nebūtu tradicionālā roka ievada trīs dziesmu garumā, diez vai šis ieraksts būtu spējis ieinteresēt vairumu tā laika amerikāņu, taču, lūkojoties uz šo materiālu retrospektīvā, var rasties iespaids, ka vienā skaņu pasaulē apkopotas divas dažādas rokmūzikas pasaules - tradicionālā un progresīvā. Un nav nemaz tik slikti.

CD NOSAUKUMS: Masque
IZDOŠANAS GADS: 1975
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Kirshner/CBS Records
GARUMS: 40'47"
PAMATSASTĀVS:
Steve Walsh - ērģeles, klavieres, klavinets, sintezatori, kongas, balss
Rich Williams - ģitāras
Phil Ehart - bungas, sitamie instrumenti
Robbie Steinhardt - vijole, balss
Dave Hope - basģitāra
Kerry Livgren - ģitāras, klavieres, klavinets, sintezatori
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Kansas trešā albuma "Masque" iemiesojums CD formātā pieder pie tiem retumiem, kas kādu laiku nav tikuši tiražēti (lai gan paklīdušas valodas, ka šogad tas tiks izdots no jauna!), tāpēc man bija neizsakāms prieks, kad uzgāju to kādā interneta lapelē, ar kuras palīdzību kāds cilvēks pārdeva savu ierakstu kolekciju. Un izrādās, ka priecāties bija vērts! "Masque" ir pavisam loģisks Kansas solis no "Song For America" (1975) pretī izcilajam "Leftoverture" (1976). Tiesa, šis albums ar astoņiem skaņdarbiem ir ievērojami roķīgāks nekā tā priekštecis un pēcnācējs, taču "Masque" ir grupas attīstības lietišķs pierādījums. Par to gan tieši neliecina divas relatīvi vienkāršās roka dziesmiņas, kas novietotas pašā albuma sākumā - Steve Walsh radītā "It Takes A Woman's Love (To Make A Man)", kurā dzirdama saksofonista Lon Price spēle, un jaušami atturīgāks tā paša autora kopdarbs ar Kerry Livgren "Two Cents Worth" (tik smalks, cik roks vispār var būt!). Kansas īstenās muzikālās fasādes priekškars nolaižas līdz ar pirmajiem Kerry Livgren skaņdarba "Icarus - Borne On Wings Of Steel" akordiem - ne velti apmēram 25 gadus vēlāk šis komponists radīja tā otro daļu, kas iekļauta albumā "Somewhere To Elsewhere". Pērles nosaukuma cienīga ir brīnišķīgā kompozīcija "All The World", kuru Steve Walsh sarakstījis kopā ar Robbie Steinhardt - īpaši skaists ir a capella nobeigums. Gluži kā pērkons skaidrā vasaras dienā nāk Kerry Livgren radītais roķis "Child Of Innocence" ar izjustiem abu vokālistu dziedājumiem. Tad pašā laikā un īstajā vietā klausītāju uzmanību piesaista divarpus minūšu garais Steve Walsh roksongs "It's You", kura galvenā iezīme līdzās autora dziedājumam ir virtuoza ērģeļu un vijoles saspēle. Vēl lielāku roka daudzumu Kansas piedāvā Steve Walsh un Kerry Livgren kopīgi radītajā, šaušalīgi aktīvajā "Mysteries And Mayhem", kuru pārmaiņus iedziedājuši abi vokālisti. "Masque" beidzas ar varenu, progresīvu, episku un nedaudz himnisku Kerry Livgren kompozīciju "The Pinnacle" (tajā Phil Ehart saprātīgā daudzumā ekspluatē Moog sintētiskās bungas), kuru var droši uzskatīt par šī autora atbildi savu kolēģu veikumam ar nosaukumu "All The World". Secinājums: ja dodat priekšroku smalkai, melodiskai rokmūzikai un izvērstiem aranžējumiem, turiet acis vaļā, lai nepalaistu garām izdevību tikt pie sava "Masque" eskemplāra. Citiem vārdiem sakot, ļoti veiksmīgs ieraksts!

CD NOSAUKUMS: Song For America
IZDOŠANAS GADS: 1975
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Kirshner Records
GARUMS: 45'06"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart
Dave Hope
Kerry Livgren
Robbie Steinhardt
Steve Walsh
Rich Williams
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Līdz ar savu otro albumu "Song For America" Kansas bija atraduši vienīgi viņiem raksturīgo skanējumu, kas tika nemitīgi pilnveidots turpmāko gadu ierakstos. Lielāko daļu (apmēram trīs ceturtdaļas) mūzikas sarakstījis Kerry Livgren, un tieši viņa kompozīcijas ir visprogresīvākās. Tomēr visai maldinošs var būt "Song For America" sākums - Steve Walsh un Kerry Livgren gabals "Down The Road" ir atlētiskas rokmūzikas paraugs, kurā virtuozitāti apliecina abi ģitāristi un vijolnieks Robbie Steinhardt, kura solo dažbrīd robežojas ar roka avangardu. Šim nepilnu četru minūšu garajam ievadam seko divas izvērstas progroka pērles - fantastiskais titulskaņdarbs un skaistām meldijām bagātais opuss "Lamplight Symphony". Šajos divos gabalos ir viss, ko īsts progroka fans varētu vēlēties - vērienīgs aranžējums, interesantas taktsmēru maiņas, stabils ritmiskais pamats, lieliskas meldijas un virtuoza instrumentālistu spēle. "Lonely Street" ir smagnējs, bet nesmādējams blūzroķis, kuru sarakstījuši visi Kansas mūziķi, izņemot Kerry Livgren. Steve Walsh un Dave Hope kopdarbam "The Devil Game" ir ļoti azartiska instrumentācija, taču, iespējams, šīs īpašības dēļ neizceļas meldiņš. "Song For America" beidzas ar divpadsmit minūšu garo Kerry Livgren kompozīciju "Incomudro - Hymn To The Atman". Tā ir pietiekami aizraujoša un melodiska, tomēr, raugoties no kompozīcijas viedokļa, šaubos, vai bija pareizi vidū iespraust apmēram minūti garu bungu solo. Kopumā, pateicoties labākai muzikālā materiāla vienotībai, "Song For America" ir pārāks par debijas albumu, tāpēc tam vajadzētu atrast vietu ikviena progresīvās rokmūzikas piekritēja sirdī un ierakstu kolekcijā.

CD NOSAUKUMS: Leftoverture
IZDOŠANAS GADS: 1976
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Kirshner Records/CBS
GARUMS: 43'33"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart - bungas, sitamie instrumenti, timpāni
Dave Hope - basģitāra
Kerry Livgren - ģitāras, klavieres, klavinets, sintezatori, sitamie instrumenti
Robbie Steinhardt - vijole, alts, čells, balss
Steve Walsh - ērģeles, klavieres, čeleste, sintezatori, balss, sitamie instrumenti
Rich Williams - ģitāras
VĒRTĒJUMS: 10 no 10

Manuprāt, amerikāņu progresīvā roka vēstures grāmata būtu ievērojami plānāka, ja Kansas reiz nebūtu ierakstījuši šo meistardarbu, kurā ir praktiski viss, ko vēlas dzirdēt īsti progrokeri - skaisti meldiņi, lieliski vokāli, pamatīga instrumentācija, plaši aranžējumi un perfekta kompozīcija. Visi astoņi "Leftoverture" skaņdarbi ir pērles nosaukuma cienīgi. Nav neviena paša garlaicīga vai neinteresanta fragmenta no divbalsīgā dziedājuma pirmās dziesmas "Carry On My Wayward Son" sākumā līdz sešdaļīgā "Magnum Opus" izskaņai - šī mūzika ir gatava pakāpeniski pārņemt jebkura vecuma, dzimuma un profesijas pārstāvi. Lai gan viss albums ir uzskatāms par progresīvā roka klasiku, īpaši vēlos atzīmēt tādas kompozīcijas kā Livgren/Walsh radīto lirisko "The Wall", Kerry Livgren sarakstītos skaņdarbus "Miracles Out Of Nowhere" ar polifonisko kanonu vidusdaļā un smalko "Cheyenne Anthem" ar Robbie Steinhardt izjusto dziedājumu un vijoles spēli, kā arī visu mūziķu kopdarbu "Magnum Opus", kas lieliski demonstrē instrumentālistu talantu un virtuozitāti. Secinājums: "Leftoverture" ir viens no visu laiku izcilākajiem progresīvā roka albumiem, tāpēc tas ieteicams gan tiem, kas vēl nav paguvuši iepazīties ar Kansas radošo darbību, gan tiem, kas vēlas uzzināt jēdziena "progresīvais roks" nozīmi.

CD NOSAUKUMS: Point Of Know Return
IZDOŠANAS GADS: 1977
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Kirshner Records/CBS
GARUMS: 44'21"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart
Dave Hope
Kerry Livgren
Robbie Steinhardt
Steve Walsh
Rich Williams
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Rokmūzikā nav neparasti, ka meistardarbam seko mazāk veiksmīgi albumi, un Kansas šajā ziņā nav izņēmums. Vienīgi jāpiebilst, ka kritums nav nebūt tik krass, cik tas ir vērojams daudzos citos gadījumos. Lai gan "Point Of Know Return" ir komerciālāks nekā "Leftoverture", tajā netrūkst monumentālu skaņdarbu - instrumentālā kompozīcija "The Spider", blūzroķis "Portrait (He Knew)", raidstacijām draudzīgais "Dust In The Wind", mazliet himniskais "Nobody's Home" un epilogs "Hopelessly Human". Nevarētu sacīt, ka pārējais materiāls nav aizraujošs, taču plašo aranžējumu vietā ir nākušas trīs vai četru minūšu roka dziesmiņas tradicionālā Kansas izpildījumā - vijoles, profesionāli dziedājumi un virtuoza instrumentācija. Savādas sajūtas izraisa gandrīz heavy metal stilā ieturētais gabals "Lightning's Hand" ar izcilu Robbie Steinhardt vokālo sniegumu un mēģinājums apvienot rokmūziku ar rhythm & blues dziesmā "Sparks Of The Tempest". Stilistiskā ziņā "Point Of Know Return" ir daudz raibāks nekā iepriekšējie grupas ieraksti, jaušami centieni pievērsties kaut kam jaunam, un šāda tendence, protams, ir apsveicama. Tomēr ļoti žēl, ka savos meklējumos grupa neturpināja iet "Leftoverture" ceļu. Visbeidzot, "Point Of Know Return" ir otrs Kansas albums, ar kuru būtu vērts iepazīties vispirmām kārtām - ja manis izceltie pieci skaņdarbi izraisa sajūsmu, tad ir vērts iegādāties citus šīs grupas ierakstus, kas tapuši agrāk; savukārt, ja labāk iet pie sirds vienkāršākie gabali, tad ziniet, ka jums jāmeklē rokā viņu nākamie albumi.

CD NOSAUKUMS: Monolith
IZDOŠANAS GADS: 1979
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Kirshner Records/CBS
GARUMS: 41'47"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart - bungas
Dave Hope - basģitāra, balss
Kerry Livgren - ģitāras, taustiņi
Robbie Steinhardt - vijole, balss
Steve Walsh - ērģeles, klavieres, kongas, balss
Rich Williams - ģitāra
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Daudzu progrokeru uztverē "Monolith" ir pēdējais vērā ņemamais Kansas albums. 80. gados grupai bija jāiztiek bez daudzu fantastisku skaņdarbu autora Kerry Livgren, kurš pievērsās kristietībai un sāka spožu solo karjeru. "Monolith" nevar salīdzināt ar "Leftoverture" un "Song For America", jo šajā albumā ir mazāk progresijas, bet vairāk roka. Neraugoties uz to, astoņu dziesmu vidū ir dažas ļoti veiksmīgas kompozīcijas - Kerry Livgren kompozīcijas "On The Other Side", "A Glimpse Of Home" (ideāls nobeigums!), "Reason To Be" un Steve Walsh skaņdarbs "Angels Have Fallen". Jāatzīmē arī Kansas pavisam neraksturīgais gabals "People Of The South Wind" - nekā progresīva tur gan nav, bet citādi tā ir jauka roka dziesmiņa. Pārējās trīs ir visai parastas kompozīcijas, kuras tikpat labi varētu iederēties Kansas debijas albumā piecus gadus agrāk. Galu galā "Monolith" nav nemaz tik monolīts ieraksts, cik varētu spriest pēc nosaukuma. Tajā lieliski saklausāmas divu ideju ģeneratoru - Kerry Livgren un Steve Walsh - muzikālo viedokļu atšķirības: kamēr pirmais vairāk tiecas rakstīt progresīvu mūziku, otrs dod priekšroku tradicionālākiem roka gabaliem. Līdz ar to "Monolith" ir diezgan daudzšķautņains, tāpēc tas būtu pārāk sarežģīts vienkāršas rokmūzikas cienītājiem un pārāk vienkāršs progrokeriem. Pa vidu paliek vienīgi Kansas fani.

CD NOSAUKUMS: Vinyl Confessions
IZDOŠANAS GADS: 1982
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Legacy/Epic
GARUMS: 42'47"
PAMATSASTĀVS: Phil Ehart - bungas
Dave Hope - basģitāra
Kerry Livgren - taustiņi, ģitāras
Robby Steinhardt - vijoles, balss
John Elefante - taustiņi, balss
Rich Williams - ģitāras
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

"Vinyl Confessions" ir pirmais Kansas albums pēc dziedātāja/taustiņnieka Steve Walsh aiziešanas. Viņa vietu par visiem 100% ieņēma līdzīga balss tembra īpašnieks vārdā John Elefante, taču ar viņa ienākšanu Kansas mūzika sāka mainīties (šis mūziķis ne vien spēlēja taustiņus un dziedāja, bet arī rakstīja dziesmas). "Vinyl Confessions" gan ir visdrīzāk uzskatāms par tiltu, kas savieno 70. gadu un 80. gadu Kansas. Tā kā iepazinos ar "Vinyl Confessions" brīdī, kad tapa šīs rindas (biju jau paguvis agrāk iepazīt garlaicīgo "Drastic Measures"), pirmais gabals "Play The Game Tonight" man lika nopriecāties ne pa jokam - tradicionālā Kansas stilā ieturēta dziesma ar spēcīgu piedziedājumu un Volša cienīgu John Elefante vokālo sniegumu. Foreigner līdzīgā "Right Away" un Robby Steinhardt iedziedāto "Fair Exchange" ir pārāk vienkāršas amerikāņu hārdroka dziesmiņas, lai radītu manī vēlēšanos nospiest "repeat" pogu uz CD atskaņotāja. Savukārt "Chasing Shadows" un "Diamonds And Pearls" var pamatoti uzskatīt par vienām no veiksmīgākajām dziesmām albumā. Arī roķīgajai "Face It" ar pūšamiem instrumentiem (tie skan arī gabalā "Diamonds And Pearls") nav nekādas vainas, bet skaņdarbā "Windows" dažviet pat izmantots neregulārs taktsmērs. Manu uzmanību nespēj piesaistīt tipiskais Kerry Livgren roka gabals "Borderline", taču jau nākamā dziesma "Play On" atgādina dažu labu skaņdarbu no 70. gadu vidus Kansas jaunrades. Teju vai monumentālu punktu šim albumam pieliek progroķīgā Kerry Livgren kompozīcija "Crossfire", kurā līdervokālista pienākumus dala John Elefante un Robby Steinhardt - skaistā instrumentācija vidusdaļā it kā saka priekšā: "Tie esam mēs, veči no Kansas!" Secinājums: "Vinyl Confessions" ir pārsteidzoši jauks albums, taču nekādi nevaru saprast, kādēļ tik reti dzirdams Robby Steinhardt labskanīgais baritons - viņa balss lieliski kontrastētu ar John Elefante tenoru. Ieteicams visiem Kansas mūzikas cienītājiem.


CD NOSAUKUMS: Drastic Measures
IZDOŠANAS GADS: 1983
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Legacy/Epic Associated
GARUMS: 42'00"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart - bungas
John Elefante - taustiņi, balss
Dave Hope - basģitāra
Kerry Livgren - taustiņi, ģitāras
Rich Williams - ģitāras
VĒRTĒJUMS: 4 no 10

Nenoliegšu, ka jau ilgi biju nobriedis iepazīties ar Kansas daiļradi 80. gados, par kuru ir dzirdēti ļoti pretrunīgi viedokļi, kurus vieno šāds kopsaucējs: "Kansas kļuva komerciālāki." Tā kā šādas tendences bija pamanāmas jau albumā "Monolith" (1979), biju gatavs uz visu, tāpēc mani sevišķi nepārsteidza tas, ko izdzirdēju, ieliekot CD atskaņotājā disku "Drastic Measures". Šajā albumā Kansas daudz vairāk izklausās pēc standarta amerikāņu AOR brigādes (piemēram, Toto, Foreigner un Journey), nevis paši pēc sevis. Protams, šādas pārmaiņas nerunā par labu, tomēr aicinu ņemt vērā, ka tas notika 80. gados, kad rokmūziku pārņēma komercializācijas fenomens. Šķiet, grupas bijušais līderis Kerry Livgren bija pilnībā pieņēmis šīs pārmaiņas un inerces pēc uzrakstījis trīs gabalus (labāko materiālu viņš droši vien pataupīja solo albumiem!), nododot kompozīcijas stafeti John Elefante - spējīgam vokālistam, kura balss roķīgākajos gabalos nedaudz atgādina Sammy Hagar. Albums sākas ar roķīgi melodisko, bet stipri vienkāršo "Fight Fire With Fire", bet šai dziesmai seko gaužām šausmīgais "Everybody's My Friend" (ja nezinātu, man neviens nevarētu iestāstīt, ka tas ir Kansas!), kurā ir stāstīts par roka zvaigzni, ar ko visi grib draudzēties, kam visi prasa telefona numuru un zvana pat nakts melnumā, lai pavēstītu, cik viņš jauki prot dziedāt. Murgs gatavais! Par spīti nosaukumam, nosacīti progresīvāks ir Kerry Livgren gara darbs "Mainstream", taču arī tas ne ar ko neizceļas. Vērā ņemama ir John Elefante radītā balāde "Andi" (vienīgais viņa solo numurs - pārējās piecas dziesmas radītas kopā ar Dino Elefante). "Going Through The Motions" ir vēl viens centiens radīt kaut attālu līdzību ar 70. gadu beigu Kansas darbiem, bet "Get Rich"... nav vērts meklēt apzīmējumu! Labi, ka uz nerviem nekrīt melodiskās rokdziesmiņas "Don't Take Away Your Love" un "End Of The Age" (pēdējās autors ir Kerry Livgren). Albuma epilogs ir vienkāršais, taču nesliktais Kerry Livgren sarakstītais skaņdarbs "Incident On A Bridge", kurā ir jaušamas paralēles ar lielisko Kansas albumu "Leftoverture" un autora solo albumiem. Secinājums: "Drastic Measures" ir strauja lejupslīde Kansas karjerā, taču pazīstamajam producentam Neil Kernon šī sadarbība ļāva ievilkt neizdzēšamu ķeksi savā profesionālā biogrāfijā - "esmu strādājis ar lielisko progresīvā roka grupu Kansas". Kam šis ieraksts ieteicams? Precīzi atbildēt neriskētu, bet domāju, ka vienīgi standarta 80. gadu jeņķu rokmūzikas cienītājiem.

CD NOSAUKUMS: Power
IZDOŠANAS GADS: 1986
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: MCA Records
GARUMS: 39'30"
PAMATSASTĀVS:
Steve Walsh - balss, taustiņi
Rich Williams - ģitāra
Phil Ehart - bungas
Steve Morse - ģitāra
Billy Greer - basģitāra, balss
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

"Power" iezīmēja Kansas atgriešanos ziemeļamerikāņu roka apritē, taču diez vai šādu atgriešanos gaidīja grupas fanu pūļi. Vispirmām kārtām jāatzīmē Steve Walsh iesaistīšanās atdzimšanas procesā, tomēr, noklausoties jau pirmās divas dziesmas, kļūst skaidrs, ka viņam pietrūkst tāda partnera dziesmu rakstīšanā kāds bija Kerry Livgren. Tiesa, Kerry Livgren vietā ir nācis ne mazāk talantīgais ģitāras virtuozs Steve Morse (ex-Dixie Dregs), un viņš ir kļuvis par Steve Walsh galveno partneri desmit kompozīcijās, kas satilpinātas šajā diskā. Stabila, bet dikti tradicionāla ir jaunā basista Billy Greer spēle, tomēr jāpiebilst, ka viņa spēlētajam instrumentam Kansas mūzikā nekad nav bijusi būtiska nozīme. Būtu neprāts salīdzināt "Power" ar šīs grupas klasiskajiem 70. gadu albumiem vai ar tās centieniem pievērsties poprokam 80. gadu sākumā, jo, manuprāt, daudzi Kansas fani šo disku uztvertu kā Steve Walsh un Steve Morse ideju dueli, jo citiem mūziķiem ir tik vien kā izpildītāju tiesības... "Power" satilpinātā mūzika ir tipisks 80. gadu amerikāņu roks, un nav izslēgts, ka tas būtu viens no maniem iecienītākajiem albumiem, ja būtu to iepazinis tā iznākšanas laikā. Diemžēl laikam piemīt tendence nestāvēt uz vietas; attīstība ir novērojama arī rokmūzikā, tāpēc vairums šī albuma gabalu mūsdienās izklausās, teiksim, mazliet savādi. Ko gan citu varētu sacīt par vienkāršajiem roķiem "Silhouettes In Disguise", "We're Not Alone Anymore", "Three Pretenders" vai "Tomb 19"? Tikpat amerikāniski izklausās arī vairums pārējo skaņdarbu, taču tajos ir atrodams šis tas relatīvi interesants (piemēram, titulgabala un "Secret Service" simfoniskā vidusdaļa) un radniecīgs klasiskajam Kansas. Pašā albuma vidū ir novietota visai kompakta instrumentāla kompozīcija "Musicatto", bet, pateicoties tās sarežģītībai un nopietnībai, nevarētu sacīt, ka tā iederētos albuma kontekstā. Vēl tikai atliek pieminēt trīs jaukas balādes tipa dziesmiņas - izjusto "All I Wanted" (mans favorīts šajā albumā!), akustisko "Taking In The View" ar nelielu bērnu korīti piedziedājumā un himnisko albuma epilogu "Can't Cry Anymore". Manuprāt, "Power" visaugstāk novērtētu ikviens Steve Morse ģitārista talanta apbrīnotājs, kā arī visi Steve Walsh spēcīgo balss saišu cienītāji. Īpašas oriģinalitātes gan šai ierakstā neatrast...

CD NOSAUKUMS: In The Spirit Of Things
IZDOŠANAS GADS: 1988
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: MCA Records
GARUMS: 52'53"
PAMATSASTĀVS:
Steve Walsh - balss, taustiņi
Rich Williams - ģitāras
Phil Ehart - bungas
Steve Morse - ģitāra, balss
Billy Greer - basģitāra, balss
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Rokmūzikas vēsture ir pilna ar kļūdām, un Kansas albums "In The Spirit Of Things" ir viena no tām. Drīzāk gan nevis pats albums, bet vēlme šo grupu uztaisīt par amerikāņu Pink Floyd. Par to saka priekšā daži fakti, un pirmais no tiem ir ierasti gaumīgais Storm Thorgenson vāka un grāmatiņas dizains - viņa darbi ir pazīstami ikvienam Pink Floyd fanam. "In The Spirit Of Things" vizuālais ietērps ir noteikti liekams vienā svara kategorijā ar gadu vecāko Pink Floyd albumu "A Momentary Lapse Of Reason". Cits fakts, kas aicina uz salīdzināšanu ir producenta Bob Ezrin izvēle, kura vadībā tapa nupat pieminētais Pink Floyd gara darbs. Līdz ar to līdzības var atrast arī abu albumu skanējumā un albuma uzbūvē. Iespējams, Bob Ezrin bija iecerējis Kansas padarīt par numur viens rokgrupu un aizēnot Bon Jovi un citu jeņķu rokgrupu slavu. Lieki piebilst, ka tas viņam neizdevās, jo Kansas nav īstā grupa, ar kuras individualitāti var rīkoties tā un šitā. Kansas un Bob Ezrin sadarbības rezultāts "In The Spirit Of Things" ir absolūti kvalitatīvs rokmūzikas ieraksts no aranžējuma viedokļa, taču gandrīz nekas vairs nesaka priekšā, ka to radījusi tā pati grupa, kas divus gadus agrāk ierakstīja albumu "Power". Vispirmām kārtām uzmanību piesaista iespaidīgi garais viesmūziķu saraksts, bez kāda, šķiet, nav iedomājama nevienas grupas sadarbība ar Bob Ezrin. Komerciālas veiksmes meklējumos novārtā atstātas tās Kansas mūzikas raksturiezīmes, kas šo grupu darīja tik atšķirīgu no citām amerikāņu grupām 70. gados. Var jau iebilst, ka māksliniekiem ir nepieciešams progresēt, bet, noklausoties šo albumu, es drīzāk sacītu, ka dažos gadījumos to darīt ir kategoriski aizliegts. Dīvaini, ka šajā albumā lielu daļu skanēšanas laiku aizņem svešu autoru skaņdarbi - tādi pavisam ir četri! Pārējās astoņas dziesmas ir sarakstījuši galvenokārt Steve Walsh un Steve Morse, un dažos gadījumos viņiem piepalīdzējis pats Bob Ezrin. Vairums šī albuma dziesmu atbilst Latvijas komerciālo raidstaciju repertuāra izvēles kritērijiem: sīrupains, lipīgs un spīdoši izpildīts amerikānisks roķis, kas it kā domāts pieaugušiem klausītājiem. Prasīgākie rokmūzikas cienītāji un pārliecinātie Kansas fani, manuprāt, vienprātīgi par pieņemamām atzītu vienīgi filozofiskāka rakstura skaņdarbus, proti, diska pirmo gabalu "Ghosts", "Rainmaker" (instrumentālā vidusdaļa ir nudien atsvaidzinoša!) un epilogu "Bells Of Saint James". Secinājums: ja šis ir vienīgais Kansas albums, kuru jums ir gadījies dzirdēt, tad ziniet, ka tā saturs ne par 5% neatbilst šīs grupas darbības klasiskajam posmam no 1972. līdz 1979. gadam; savukārt tiem, kuru rīcībā ir visi pārējie Kansas albumi, bet nav "In The Spirit Of Things", iesaku to kā visveiksmīgāko grupas centienu gūt komerciālus panākumus.

CD NOSAUKUMS: Freaks Of Nature
IZDOŠANAS GADS: 1995
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: Essential Records
GARUMS: 45'14"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart - bungas
Billy Greer - basģitāra, balss, ģitāra
David Ragsdale - vijoles, ģitāra
Greg Robert - taustiņi, balss
Richard Williams - ģitāras
Steve Walsh - balss, taustiņi
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Pēc n-tām sastāva maiņām un gandrīz pilnīgas nomaldīšanās no kursa 80. gados Kansas atgriezās 90. gadu sākumā ar koncertturneju un, skat, 1995. gadā pat nāca klajā jauns studijas albums "Freaks Of Nature" ar oriģinālā sastāva mūziķiem Steve Walsh, Richard Williams un Phil Ehart. Atlikušie trīs grupas dalībnieki - David Ragsdale, Billy Greer un Greg Robert - lieliski iederas grupas sastāvā. Īpašu uzslavu pelna David Ragsdale vijoles spēle (viņš arī ir dažu dziesmu līdzautors), kas stilistiskā ziņā gandrīz nemaz neatgādina savu priekšgājēju Robby Steinhardt, bet tāpēc klausīties ir vēl interesantāk. Vairumu materiāla šim albumam sagādājis Steve Walsh, taču pavisam patīkams pārsteigums ir Kerry Livgren radītais gabals "Cold Grey Morning" - nenoliedzama Kansas atgriešanās pie reiz pašu definētajām pamatvērtībām. Līdzīga, progresīvāka pieeja manāma diska pirmajā dziesmā "I Can Fly", "Black Fathom 4", titulgabalā un epilogā "Peaceful And Warm". Pārējās dziesmas ir salīdzinoši vienkārša rokmūzika pieaugušiem klausītājiem (AOR), taču arī tajās jaušams klasiskā progroka pieskāriens. Tiesa, Steve Walsh balss saka priekšā, ka dzied rokeris ar cienījamu stāžu, tomēr, neraugoties uz šo niansi, viņa vokālais sniegums ir tikpat izteiksmīgs, cik divdesmit gadus agrāk. Kopumā "Freaks Of Nature" ir pozitīvām noskaņām bagāts albums, kuru vairums īstenu Kansas fanu droši vien uzskatītu par nākamo vērā ņemamo šīs ietekmīgās grupas ierakstu kopš 1979. gada diska "Monolith". Jauks pārsteigums!

CD NOSAUKUMS: Always Never The Same
IZDOŠANAS GADS: 1998
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: River North Records
GARUMS: 71'06"
PAMATSASTĀVS: Phil Ehart - bungas
Billy Greer - basģitāra, balss
Robby Steinhardt - balss, vijole
Steve Walsh - balss, taustiņi
Richard Williams - ģitāras
Larry Baird - Londonas Simfoniskā orķestra diriģents
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Dažkārt ir ļoti patīkami dzirdēt vecus, mīļus gabalus jaunā izpildījumā. Vēl jo patīkamāk, ja jaunais izpildījums ir kvalitatīvs un paplašināts ar veselu orķestri. Šajā gadījumā "vecās dziesmas" ir 70. gadu Kansas gabali, kurus izpilda pati grupa kopā ar Londonas Simfonisko orķestri. Skanējums ir vienreizēji plašs un aranžējumi - tieši tik bagātīgi, cik varētu sagaidīt no progresīvā roka skaņdarbiem orķestrētā sniegumā. "Always Never The Same" sākums ir pārsteidzoši spēcīgs un grupas stilam atbilstošs bītlu gabala "Eleanor Rigby" interpretējums, kam seko ārkārtīgi emocionāli un skaisti izpildītais Kerry Livgren skaņdarbs "Dust In The Wind". Zināmu atslodzi rada trīsarpus minūšu garā strarpspēle ("Preamble"), kuru spēlē tikai orķestris. Šai starpspēlei seko Kerry Livgren progroka himnas "Song For America" varena versija un pavisam nesmādējama Steve Walsh dziesma "In Your Eyes". Gandrīz līdz aizkustinājuma asarām noved sirsnīgais "Miracle Out Of Nowhere" izpildījums (tāpat kā oriģinālā versijā pamatvokāla partijas dala Robby Steinhardt un Steve Walsh). Ceļojums Kansas mūzikas orķestrētajos plašumos turpinās ar mīlīgo Kerry Livgren balādi "Hold On" un Steve Walsh roķi "The Sky Is Falling", kas, manuprāt, īsti neiederas albuma kontekstā. Domājams, ka diska kulminācija ir iecerēta (vismaz tā izklausās!) fantastiskajā Kerry Livgren skaņdarbā "Cheyenne Anthem", kas jau oriģinālā versijā bija gana simfonisks, vienīgi žēl, ka jaunajā versijā kaut kur izpalicis koris. Nepilnu piecu minūšu garajā "Prelude & Introduction" klausītājiem vēlreiz tiek piedāvāts baudīt tikai Londonas Simfoniskā orķestra spēli, kas balstīta uz dažu labu pazīstamu 70. gadu Kansas gabalu (piemēram, "Point Of Know Return"). Šī starpspēle ievada, manuprāt, diska kulminācijas turpinājumu, proti, Kerry Livgren un Steve Walsh kopdarbu "The Wall". Kas vēl varētu būt vajadzīgs pēc tik majestātiska kāpinājuma noslēguma? Pareizi, atslābums! Par to Kansas mūziķi ir parūpējušies godam - "Always Never The Same" beidzas ar Steve Walsh dziesmas "Need To Know" izjustu sniegumu un Kerry Livgren/Steve Walsh kopīgi radīto progroka himnu "Nobody's Home", kas beidzot ir ieguvusi tik pilnasinīgu skanējumu, kādu grupai nebija izdevies panākt albumā "Point Of Know Return" (1977). Kopumā disks "Always Never The Same" ir viens no visaugstāk vērtējamiem progresīvā roka veterānu atdzimšanas piemēriem - skaistas, varenas, emocionālas un bagātīgas mūzikas paraugs.

CD NOSAUKUMS: Somewhere To Elsewhere
IZDOŠANAS GADS: 2000
VALSTS: ASV
IZDEVĒJS: SPV Recordings
GARUMS: 68'09"
PAMATSASTĀVS:
Phil Ehart - bungas
Billy Greer - basģitāra, balss
Dave Hope - basģitāra
Steve Walsh - balss
Robby Steinhardt - vijoles, alti, balss
Kerry Livgren - taustiņi, ģitāras
Rich Williams - ģitāras
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Ja man pirms pieciem gadiem kāds būtu centies iestāstīt, ka 2000. gadā Kansas sapulcēsies (gandrīz) tajā pašā sastāvā, kas reiz radīja neaizmirstamos albumus "Song For America" un "Leftoverture", es nebūtu noticējis. Tātad brīnumi vēl notiek! Par pozitīvām pārmaiņām Kansas nometnē brīdināja ar simfonisko orķestri ierakstītais albums "Always Never The Same", kas nāca klajā pirms pāris gadiem. Klasiskais sešnieks (Ehart, Hope, Walsh, Livgren, Steinhardt, Williams) nu ir kļuvis par septītnieku - basģitārista/vokālista vietu grupā ir saglabājis Billy Greer. Mūziķu sniegums, kā vienmēr, ir visaugstākajā līmenī, kaut gan Steve Walsh vokāls vairs neskan tik svaigi, cik pirms ceturtdaļgadsimta (kāds gan tur brīnums!). Albuma "Somewhere To Elsewhere" desmit kompozīcijas ir sarakstījis Kerry Livgren, kas jau savu komponista talantu pierādīja 70. gados. Tomēr nebūtu taisnīgi Kansas jaunāko veikumu nosaukt par simtprocentīgu progroka albumu. Disks sākas ar jauko, salīdzinoši vienkāršo skaņdarbu "Icarus II", bet nākamās divas dziesmas - "When The World Was Young" un "Grand Fun Alley" - atbilst visiem amerikāņu rokmūzikas standartiem (tiesa, pirmajā uz īsu brīdi ieskanas pazīstamais motīvs no klasiskā "Magnum Opus"). "The Coming Dawn (Thanatopsis)" ir melodiska himna ar lielisku Robby Steinhardt vijoles spēli. Kā draudzīgs rokasspiediens progrokeriem un visiem 70. gadu Kansas faniem fantastiskās kompozīcijas "Myriad" un "Look At The Time" ar ļoti gaumīgiem daudzbalsīgiem dziedājumiem. Kansas atgriežas vienkāršākā gultnē ar nesmādējamo blūzroķi "Disappearing Skin Tight Blues", taču grupa tajā neuzkavējas ilgāk par septiņām minūtēm - šai dziesmai seko vēl viens progresīvākas dabas skaņdarbs "Distant Vision". Viena no visveiksmīgākajām kompozīcijām šajā albumā ir piezemētā, izteikti garīgā "Byzantium". Diska epilogs ir roķīgais "Not Man Big" ar īsu virtuozu vijoles solo, kas seko interesantam tempa kritumam. Albuma skanēšanas pamatlaiks gan nebeidzas ar šo dziesmu, jo tai seko nepilnas pusotras minūtes garš joks, kura nosaukums nekur nav minēts. Secinājums: "Somewhere To Elsewhere" ir negaidīts, patīkams pārsteigums, tomēr jāatzīst, ka bija nepieciešama stingrāka atlase - dziesmas ir pārāk vienveidīgas, lai trāpītu tieši desmitniekā, tāpēc ar nepacietību gaidīšu nākamo disku...