OZRIC TENTACLES


WEBSITE: www.ozrics.com

CD NOSAUKUMS: Pungent Effulgent
IZDOŠANAS GADS: 1989
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Snapper Music
GARUMS: 75'00"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, sintezators
Joie Hinton - sintezatori, samples
Merv Pepler - bungas
John Egan - flauta, balss
Roly Wynne - basģitāra
Paul Hankin - sitamie instrumenti
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Pēc vesela lēruma pašu izdotu kasetes formāta albumu Ozric Tentacles panāca līgumsaistības ar izdevējfirmu Demi-Monde un šim notikumam pretī ievilka ķeksīti - pirmais oficiālais skaņu albums "Pungent Effulgent" ar deviņām kompozīcijām (manā rīcībā ir 1998. gadā atkārtotā izdevuma kopija ar vienu papildu gabalu). "Pungent Effulgent" var pamatoti uzskatīt par jaunas muzikālās attīstības fāzes sasniegšanu - laikā, kad tas tika ierakstīts, bija nostiprinājies grupas pamatsastāvs, lai gan, piemēram, skaņdarbā "The Domes Of G'Bal" dzirdama oriģinālā bundzinieka Nick Van Gelder jeb Tig spēle, bet gabalā "Wreltch" bungas iespēlējis grupas draugs Generator John un kompozīcijā "Agog In The Ether" par dažādu sitaminstrumentu klātbūtni gādājis kāds čoms vārdā Marcus. Salīdzinot ar iepriekšējiem ierakstiem, ievērojami uzlabojusies albuma koncepcijas izjūta: klausoties albumu kā vienu veselu, rodas iespaids, ka tajā viduvēju skaņdarbu nemaz nav. Jau albuma pirmā skaņdarba "Disolution (The Clouds Disperse)" divu minūšu garo ievadu, kas palēnām kļūst arvien intensīvāks kamēr sasniedz space-fusion izvirdumu turpinājumā (ar nelielu balss piedevu no John Egan puses), var uztvert kā nepārprotamu aicinājumu doties aizraujošā ceļā pa bagātīgo skaņu pasauli, kuras vienīgie iemītnieki ir Ozric Tentacles. Nākamie divi gabali - viens no maniem Ozric Tentacles favorītiem "0-1" un new age raksturīgām noskaņām piesātinātais "Phalarn Dawn" - rada tīkamu, pat pārsteidzošu atslābumu pirms neuzbāzīgi roķīgā "The Domes Of G'Bal". Pateicoties plašajam sintezatoru pielietojumam, 80. gadiem tipisks skanējums piemīt vienīgi skaņdarbam "Shaping The Pelm", kuram pa pēdām seko šī albuma neapstrīdamā pērle "Ayurvedic" ar turpat 11 minūšu skanējuma laiku. No šī opusa mierīgā ievada izlaužas gluži vai Steve Hillage gara darbu cienīgs ģitāru rifs, kas noved pie satricinoša bungu iestarpinājuma, kura uzdevums ir radīt negaidītu pāreju uz regejisko otro daļu, kurā netrūkst dažādu trāpīgi izmantotu efektu un blakusskaņu. Tiem, kas varētu sūdzēties par straujāku skaņdarbu trūkumu šajā ierakstā, varētu izbrīnā pavērties mute jau no pirmajām ģitāras skaņām gabala "Kick Muck" (vēl viens no maniem favorītiem!), taču diemžēl tikai uz nepilnām četrām minūtēm, jo tad to nomaina patiesi tropiskām noskaņām piepildītais, absolūti nepiespiestais "Agog In The Ether" (par spīti dažādu sitamo instrumentu pielietojumam). Oriģinālā albuma skanēšanas laiks beidzas ar skaņdarbu "Wreltch", kas, pateicoties stilistiskajai līdzībai ar pirmo gabalu, likumsakarīgi noslēdz šo gandrīz stundu garo ciklu. Šai 1998. gadā izdotajai CD versijai galā piekabināts 19 minūšu garā opusa "Ayurvedism" koncertieraksts; kā liecina gabala nosaukums, tam ir diezgan tiešs sakars ar albuma pamatlaikā atrodamo skaņdarbu "Ayurvedic", taču īstenībā vienojošais elements ir tikai varenais ģitāru rifs un dažas nianses uzbūvē - tas viss kalpo par pamatu izvērstām improvizācijām un efektiem, kuru klātbūtnei, kā šeit dzirdams, ir ievērojama loma arī Ozric Tentacles koncertos. Secinājums: "Pungent Effulgent" ir neizdzēšams iekalums akmenī - tā savulaik bija atzīme, kas liecināja par Ozric Tentacles ierašanos "oficiālajā" britu mūzikas apritē. Par ierašanos uz ilgu un pelnītu palikšanu…


CD NOSAUKUMS: Erpland
IZDOŠANAS GADS: 1990
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Snapper Music
GARUMS: 73'39"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, sintezators
Joie Hinton - sintezatori, samples
Merv Pepler - bungas
John Egan - flauta, balss
Roly Wynne - basģitāra
Paul Hankin - sitamie instrumenti
Marcus - sitamie instrumenti
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Ozric Tentacles jau bija paguvuši izlauzties no pagrīdes grupas statusa pirms oficiālās debijas "Pungent Effulgent", kas grupas popularitāti vairoja ne vien dzimtajās Britu salās, bet arī aiz tās robežām (īpaši Itālijā). Bija pienācis laiks gādāt par pienācīgu - un vēl labāku - turpinājumu. Iespējams, pateicoties tieši milzīgajam fanu atbalstam, Ozric Tentacles sajuta zināmu stabilitāti un neatkarību, tāpēc grupas mūziķi izveidoja personīgu mūzikas izdevniecību Dovetail Records, kura laida klajā ārkārtīgi daudzpusīgo dubultalbumu "Erpland" (CD formātā satilpināts abu plašu saturs) un vēlāk arī citus grupas ierakstus. Albums sākas tipiskā Ozric Tentacles stilā, proti, ar izteiksmīgu space-roķi "Eternal Wheel", kurš šeit atrodams pārstrādātā versijā (oriģināls bijis iekļauts kasetes albumā "There Is Nothing"). Turpinājumā grupa piedāvā trīs minūšu atslābumu ar etniski smalko "Toltec Spring", kuru aizstāj "Tidal Convergence", kas, manuprāt, ir viens no Ozric Tentacles veiksmīgākajiem space-rock skaņdarbiem; šķiet, pasaulē nav daudz tādu skaņražu, kas spēj radīt tik mierīgu un tai pašā laikā spēkpilnu mūziku. "Sunscape" ir īsts poliritmijas brīnums, kurā akustiskie instrumenti meistarīgi savijas kopā ar elektriskajiem, bet tas vēl nav viss… Izrādās, ka iepriekšējiem četriem skaņdarbiem bija tikai kāpinātāju loma, jo līdz ar mirkli, kad CD atskaņotāja displejā parādās cipariņš "5", nesagatavots klausītājs var sākt raustīt valodu, zaudēt stāju, nosirmot utt. Protams, pie vainas nebūtu nekas cits kā ģeniāli strukturētais un aranžētais deviņu minūšu opuss "Mysticum Arabicola" - vēl viena spēcinoša akustisko un elektrisko instrumentu mikstūra. Skaņdarbam "Crackerblocks" ir līdzīga loma diska otrajam gabalam, taču esmu pārliecināts, ka ievads varēja būt vismaz par minūti īsāks. Zināmā mērā šo piecarpus minūšu atslodzi attaisno nākamais gabals, proti, hipnotizējošais, briesmīgi uzstājīgais "The Throbbe" ar trāpīgiem Tuvo Austrumu balss sampliem, kas lieliski sasaistās kopā ar dažādu instrumentu radītu skaņu ietērpu uz vienas vienīgas sintētiskā basa nots un nesteidzīgas bungu partijas pamata. Ieslīgšana hipnozes dzīlēs gan ilgst tikai sešas minūtes, jo tad klausītājs no turienes tiek izrauts ar kūsājošas enerģijas pārpilno titulskaņdarbu. Līdzīgs liktenis kā "Crackerblocks" ir gabalam ar nosaukumu "Valley Of A Thousand Thoughts" - iecerēts jau droši vien bija labi, taču nelaime tāda, ka šī skaņojamu sitamo instrumentu un eksotisku pieskaņu parāde stiepjas pārāk ilgi. Iespējams, ka "Snakepit" ir bijis iecerēts kā skaņdarba "Sunscape" atspulgs, tomēr tas kompozīcijas kvalitātes ziņā atpaliek no pēdējā. Nav pamata gausties arī tiem, kas ir pieraduši pie tradicionālās regeja devas Ozric Tentacles albumos - tieši tāda ir viena no retajām grupas dziesmām "Iscence" (par spīti patīkamajam John Egan balss tembram dziedāšana ilgst pavisam īsu brīdi…). Gandrīz desmit minūšu garais albuma epilogs "A Gift Of Wings" ir noteikti uzskatāms par kārtējo šedevru space-rock stila ietvaros, turklāt tas varētu kalpot kā jauks albuma rezumē. Secinājums: neraugoties uz dažiem nebūtiskiem trūkumiem albuma uzbūvē, uzskatu "Erpland" par vienu no visveiksmīgākajiem ierakstiem divdesmit gadu garajā Ozric Tentacles vēsturē un, pateicoties plašajam stilu maisījumam, visinteresantāko no grupas agrīnajiem "oficiālajiem" darbiem.


OZRIC TENTACLES


CD NOSAUKUMS: Strangeitude
IZDOŠANAS GADS: 1991
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Dovetail Records
GARUMS: 46'38"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, sintezatori
Roly Wynne - basģitāra
John Egan - flauta, balss
Merv Pepler - bungas
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Ironiski, ka tik izcili skaņraži kā instrumentālās space-fusion mūzikas pārstāvji Ozric Tentacles ir spiesti vēl joprojām (grupa dibināta 1982. gadā) samierināties ar nosacītu popularitātes trūkumu, kaut gan mūsdienu progresīvā roka fanu aprindās šīs grupas nosaukums parasti tiek allaž izrunāts ar milzīgu pietāti. Līdzīgi citiem grupas albumiem Ozric Tentacles ceturtā kompaktdiska "Jurassic Shift" (80. gados grupa izdeva sešus kasetes albumus, kas nu jau pieejami arī CD formātā) pamatā ir ārkārtīgi stabila ritma sekcijas spēle. Šis nesatricināmais pamats ļauj ģitāristam/taustiņniekam/producentam Ed Wynne un flautistam John Egan izplūst prātam neaptveramās improvizācijās, kā arī pielietot visdažādākos efektus (šķiet, šai ziņā nobāl pat tādi sintezatoru mūzikas eksperti kā Jean-Michel Jarre un Klaus Schulze), bez kuriem Ozric Tentacles mūzika būtu neiedomājama. Protams, līdzās skaņas efektiem un improvizācijām atrodamas arī jaukas, labi pārdomātas tēmas. No diskā "Strangeitude" iekļautām septiņām kompozīcijām viena ("Live Throbbe") ir ierakstīta koncertā, bet pārējās - studijā. Par albuma vizītkarti noder pirmais gabals "White Rhino Tea", kam seko šaušalīgi efektīvais "Sploosh!" ar Paul Hankin kongu spēli (vienīgais singls grupas vēsturē, kuru savulaik reklāmas klipos izmantoja britu BMW dīleri). Savukārt "Saucers" un "Bizarre Bazaar" ir piesātināti austrumnieciskām nokrāsām, bet titulgabals un "Space Between Your Ears" noderētu par klausītāju možuma testeri. Kopumā "Strangeitude" ir ļoti tīkams albums, kuru iesaku ikvienam savādām noskaņām bagātas mūzikas (un zālītes) cienītājam, kā arī autovadītājiem, kam līdz mielēm apnicis klausīties Latvijas raidstaciju uzspiesto nemūziku. Visbeidzot, nav izslēgts, ka šo un citus Ozric Tentacles albumus iemīļotu ne viens vien house fans un reiveris.


CD NOSAUKUMS: Jurassic Shift
IZDOŠANAS GADS: 1993
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Snapper Music
GARUMS: 63'44
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, koto, taustiņi, samples, efekti
Roly Wynne - basģitāra
John Egan - flautas, balss
Merv Pepler - bungas, sitamie instrumenti, balss
Zia Geelani - basģitāra
Joie Hinton - taustiņi, samples, efekti
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Pēc dubultdiska "Afterswish", kurā apkopoti dažādi ieraksti, kas veikti laikā no 1984. līdz 1992. gadam, un koncertalbuma "Live Underslunky" nāca jauns studijas albums "Jurassic Shift" ar astoņām jaunām kompozīcijām un papildinājumu skaņdarba "Feng Shui" dzīvā izpildījuma izskatā. Albums sākas ar savai vietai diezgan atbilstošo "Sunhair", kam seko, manuprāt, visjaukākā kompozīcija no šeit atrodamajām, proti, efektīvais "Stretchy". 10 minūšu garā skaņdarba "Feng Shui" sākums ir maldinoši mierīgs (priekšplānā - flautas), un tas ne mirkli neliecina par gandrīz vai heavy metal apzīmējuma cienīgo haotisko nobeigumu. Austrumnieciskām, mistiskām nokrāsām bagāts ir lēni plūstošais skaņdarbs "Halflight In Thillai" ar skaistām akustiskās ģitāras iespēlēm. Vienpadsmit minūšu garais titulgabals izklausās pēc mazliet pagurušas iztēles lidojuma cauri ārpasaules atmosfērai, kaut gan sintezatora, koto un flautas saspēle vidusdaļā ir noteikti viens no jaukākajiem brīžiem šajā diskā. Asinsstindzinošie efekti un ģitāras solo uz lēnā, stabilā un uzstājīgā ritma pamata skaņdarbā "Pteranodon" ir gana iespaidīgi, tomēr arī šajā gabalā, šķiet, ir nedaudz pietrūkusi izdoma. Nedaudz džezam raksturīgu iezīmju harmoniskajā ziņā parādās mierīgajā, nepilnu trīs minūšu garajā "Train Oasis", bet diska pamatlaiks beidzas ar ekspresīvo, nedaudz džezīgo "Vita Voom" - otrs mans favorīts šajā diskā. "Jurassic Shift" papildinājuma - opusa "Feng Shui" koncertieraksta - skaņas un izpildījuma kvalitāte ir apbrīnojami augstā līmenī, tāpēc tā noder par Ozric Tentacles "dzīvās" spēles vizītkarti. Secinājums: protams, "Jurassic Shift" ir absolūti ieteicams visiem Ozric Tentacles faniem, taču, ja šī ir pirmā reize, kad izlasījāt šīs grupas vārdu, un jums ir radusies vēlme iepazīties ar šīs grupas diskiem, ieteicams sākt ar "Erpland" (1990) vai "Strangeitude" (1991).


CD NOSAUKUMS: Arborescence
IZDOŠANAS GADS: 1994
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Snapper Music
GARUMS: 49'14"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, sintezators
Joie Hinton - sintezatori
Merv Pepler - bungas, sitamie instrumenti
John Egan - flautas
Zia Geelani - basģitāra
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Līdz Ozric Tentacles albuma "Arborescence" iegādei manu priekšstatu par to bija radījušas vienīgi šur tur lasītas atsauksmes, kuras neliecināja, ka tas būtu uzskatāms par sevišķi veiksmīgu grupas darbu. Kad atradu šo CD kādā Helsinku ierakstu bodē, ilgi nekavējos pārdomās un ņēmu to ciet, jo vēlējos pārliecināties pats. Uzreiz jāteic, ka šī albuma ierakstā piedalījušies vairs tikai pieci mūziķi, iztiekot bez tradicionālajiem viesmāksliniekiem, un šis fakts, protams, vairo interesi. Noklausoties albuma pirmo gabalu "Astro Cortex", nekas neliecina, ka kaut kas būtu mainījies grupas sniegumā - tāds pats enerģisks, maksimāli precīzi nospēlēts space-fusion kā agrāk. Nākamais ir nepilnas 10 minūtes garais skaņdarbs "Yog-Bar-Og", kurš iezīmē pāreju no roķīgākām Ozric Tentacles izpausmēm uz pašreizējo, jūtami sapņaināku skanējumu. No zināma transa stāvokļa pat nespēj izsist ierastais Ed Wynne ģitāras izvirdums skaņdarba beigās, tāpēc, vērtējot šo albumu noguruma stāvoklī (šeit jāatceras, ka Ozric Tentacles mūzika ir lielisks stresa noņemšanas līdzeklis), klausītājam ir visas izredzes iemigt mierīgā titulgabala skanēšanas laikā, kurā vienīgie izmantotie instrumenti ir sintezatori, ģitāra un flauta. Turpinājumā - viens no albuma roķīgākajiem gabaliem "Al-Salooq" ar aziātisku tēmu sākumā, taču drīz vien tā izšķīst neuzbāzīgā un, jāatzīst, visai nesaturīgā improvizācijā. Viens no visskaistākajiem brīžiem ir absolūti relaksētais, transīgais "Dance Of The Loomi" ar smalku, mazliet džezīgu Ed Wynne ģitārspēli uz mierīga ritmiskā pamata un burzguļojošu sintezatoru skaņu fona. Ekspresīvais un gana interesantais "Myriapod" iedarbojas līdzīgi efektīvam modinātājam, taču tas, iespējams, notiek brīdī, kad klausītājs kaut ko tādu gaida vismazāk. Neraugoties uz to, šajā skaņdarbā ir fantastisks Ed Wynne un Joie Hinton sarīkotais ģitāras un sintezatora viesuļduelis! Kā jau ierasts, gluži vai ikvienā Ozric Tentacles albumā atrodas kāds skaņdarbs, kas varētu, piemēram, tikt aizmirsts, komplektējot saturu tiražēšanai. Šoreiz tāds ir efektiem un noskaņām bagātais, taču gaužām vienmuļais "There's A Planet Here", kura sešarpus minūtes ir balstītas uz vienu vienīgu basģitāras frāzi. Vienīgais piesaistes moments šajā gabalā ir Merv Pepler sitamo instrumentu spēle un tiem pievienotie efekti. Šis nenoliedzami daudzveidīgais un šai grupai netipiski nekonsekventais albums beidzas ar nesmādējamu eksperimentālu roķi, kam dots nosaukums "Shima Koto" - noteikti vienu no šī albuma veiksmīgākajiem skaņdarbiem. Kopumā "Arborescence" atstāj mazliet nerūpīga darba iespaidu, taču šī kritika attiecas tikai un vienīgi uz albuma uzbūvi un kompozīciju, jo pārējie Ozric Tentacles ierakstiem raksturīgie elementi nekur nav pazuduši. Citiem vārdiem sakot, izklausās, ka grupa tolaik atradās tādā kā neziņā par turpmāko darbības virzienu, tāpēc nav brīnuma, ka "Arborescence" atgādina aptuvenu vidējo aritmētisko no iepriekšējā un turpmākā Ozric Tentacles.


CD NOSAUKUMS: Become The Other
IZDOŠANAS GADS: 1995
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Snapper Music
GARUMS: 54'45"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, sintezatori, samples
Christopher Lenox-Smith - sintezatori
Conrad Prince - bungas
John Egan - flautas
Zia Geelani - basģitāra, kastaņetes
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Pēc albuma "Arborescence" divi ilggadējie Ozric Tentacles dalībnieki - bundzinieks Merv Pepler un taustiņnieks Joie Hinton - nolēma nopietnāk pievērsties savam projektam Eat Static un atstāt Ed Wynne, John Egan un Zia Geelani neapskaužamā situācijā. Ja ne tolaik svaigākajam grupas albumam, tad varbūt grupas popularitātei bija izšķirošā nozīme jaunu domubiedru atrašanā. Abu jaunatnācēju - Christopher Lenox-Smith jeb Seaweed un Conrad Prince jeb Rad - ierašanās, šķiet, būtiski ietekmēja Ozric Tentacles skanējumu, un par to var pārliecināties ikviens, kam pieejams albums "Become The Other" un tā priekšgājējs "Arborescence". Vēl jo vairāk - Seaweed ir viens no šī albuma līdzproducentiem… Iespējams, ka tādu svaigumu vairs necerēja sagaidīt daudzi Ozric Tentacles fani. "Become The Other" ir ietverta gūzma veiksmīgu ideju no aizgājušām dienām, kas tikušas apmaisītas ārkārtīgi gaumīgā elektronisku jauninājumu mērcē, nezaudējot vienīgi šīs grupas mūzikai raksturīgo sulīgumu un transīgo noskaņu. Īpaši veiksmīgs atradums, manuprāt, bija bundzinieks Conrad Prince, kura stabilā spēle ir tieši tas, kā dažos iepriekšējos albumos pietrūka. Lai arī man nekad nav bijis iebildumu pret iepriekšējām ritma grupām, esmu pārliecināts, ka visveiksmīgākais tandēms šīs grupas vēsturē ir Rad un Zia. Galu galā mēs, klausītāji un vērtētāji, saņēmām albumu "Become The Other" ar astoņiem jaukiem skaņdarbiem, no kuriem puse ir patiesi izcila. Atgriešanos pie "Jurassic Shift" (1993) un pie "Strangeitudes" (1991) iezvana ekspresīvais prologs ar nosaukumu "Cat DNA", kam seko nepilnu trīs minūšu garais atslodzes iespraudums "Ahu Belahu" (beidzot iespraudumam ir adekvāts skanēšanas laiks!). Tad gluži kā no nekurienes viens aiz otra izlaužas divi fantastiski transa gabali "Ghedengi" un "Wob Glass" (elegants Ed Wynne ģitāras solo nobeigumā!), kuri katrā ziņā būtu ieskaitāmi Ozric Tentacles zelta fondā. Mazliet tuvāk zemei grupa nolaižas ar nosacīti roķīgo, visai tipisko Ozric Tentacles skaņdarbu "Neurochasm", kurā dažādus sitamos instrumentus iespēlējis kāds Jim O'Roon. Viens no brīnišķīgākajiem momentiem šajā albumā noteikti ir mierpilnais titulgabals ar kulminējošo vidusdaļu - nudien ir jāprot radīt sešarpus minūšu instrumentālu opusu, kas izklausās vismaz divas reizes īsāks! Līdzās titulgabalam, "Ghedengi" un "Wob Glass" tuvu diska izskaņai novietots vēl viens grandiozs, turpat līdz vienpadsmit minūtēm izvērstais skaņdarbs "Vibuthi", kura austrumnieciskā tēma, izpildīta uz akustiskās ģitāras (dažbrīd duetā ar flautu), jau labu laiku nebeidz vajāt manu zemapziņu. Kur nu vēl Ed Wynne maniakālās ģitāras solo pasāžas skaņdarba vidusdaļā un nobeigumā! Albums beidzas ar smalko, nomierinošo "Plurnstyle", kurā īpaša loma ir taustiņinstrumentiem un efektiem, tomēr īpaša uzslava atkal pienākas Ed Wynne par lakonisku, bet trāpīgu akustiskās ģitāras solo gabala vidū. Secinājums: manuprāt, "Become The Other" ir viens no vispārliecinošākajiem Ozric Tentacles albumiem, tāpēc iesaku to ikvienam (tāpat kā "Strangeitude", "Curious Corn" un "Erpland") kā pirmo ceļvedi šīs mūžam pievilcīgās un neapšaubāmi intelektuālās britu grupas ierakstu pasaulē.


CD NOSAUKUMS: Curious Corn
IZDOŠANAS GADS: 1997
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Mad Fish
GARUMS: 46'31"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, sintezatori
John Egan - flauta, nejs, banzuri
Conrad Prince - bungas
Zia Geelani - basģitāra
Christopher Lenox-Smith - sintezatori
VĒRTĒJUMS: 9 no 10

Noklausoties vairākkārt "Curious Corn", esmu nonācis pie secinājuma, ka Ozric Tentacles mūzika vislabāk noder ik reizi, kad nepieciešams aizbēgt no realitātes nerealitātē. Tajā var iegrimt un aizmirsties, turklāt līdz absolūtai ekstāzei, tāpēc nepavisam nav svarīgi, ka maksimālisti varētu gausties par nošu trūkumu... "Curious Corn" (oficiālajā diskogrāfijā šis albums ir ar kārtas skaitli "17"!) sākas ar savai vietai pilnīgi atbilstošu space-jazz gabaliņu "Spyroid", kam seko viens no maniem personīgajiem šī albuma favorītiem- lieliskais "Oolite Groove" ar fantastisku Ed Wynne ģitārspēli. Visus iespējamos pamatinstinktus modina izteikti ritmiskā kompozīcija "Afroclonk", bet diska kulminācija ir gandrīz 11 minūšu garais titulskaņdarbs, kas klausītāja (=manām) ausīm sniedz kaut ko līdzīgu orgasmam. Kad tas nu ir galā, varētu vēlēties atslābumu, taču tā vietā grupa piedāvā mazliet vienkāršāku gabalu "Oddentity" ar interesanti frāzētu ģitāras tēmu. Vēl viens mans favorīts ir austrumnieciskais "Papyrus", kurā solo instrumentu partijas ir balstītas uz bungu, basģitāras un... ārkārtīgi efektīvi pielietotas akustiskās ģitāras pamata. Lūk, tikai tagad, kad izskanējis šī diska sestais gabals, klausītāji tiek apbalvoti ar atslābumu jeb epilogu "Meander" - nesliktu gabalu, kurš savā vietā iederas tikpat labi, cik diska ievads. Secinājums: "Curious Corn" ir ļoti veiksmīgs albums, kas ietu pie sirds ikvienam pamatīgas, efektiem bagātas instrumentālas mūzikas cienītājam; savukārt tiem Ozric Tentacles jaunrades pazinējiem, kam šī ieraksta vēl nav, iesaku to ar steigu iegādāties - šis ir nenoliedzami viens no viņu labākajiem darbiem!

CD NOSAUKUMS: Waterfall Cities
IZDOŠANAS GADS: 1999
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Stretchy Records
GARUMS: 57'29"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāras, sintezatori
John Egan - flautas
Conrad Prince - bungas
Zia Geelani - basģitāra
Christopher Lenox-Smith - sintezatori
VĒRTĒJUMS: 8 no 10

Brīdī, kad tapa šīs rindas, es jau biju kļuvis par absolūtu ozriskās nerealitātes fanu. Vārdu sakot, nav viegli noticēt, ka pasaulē kāds spēlē mūziku, kuras klausīšanās sagādā teju vai seksuālu baudu. "Waterfall Cities" (līdzīgi citiem Ozric Tentacles albumiem) nopietni inficē uztveri - kad esi pieradis pie šiem efektiem, muzikālajiem troksnīšiem un nesatricināmā ritmiskā pamata, zūd vēlēšanās klausīties citus skaņražus. Šajā Ozric Tentacles diskā ir iekļautas septiņas kompozīcijas, kurās biežāk nekā citos šeit aprakstītajos viņu albumos saklausāmas Austrumu mūzikas ietekmes. Viss materiāls ir rūpīgi pārdomāts, un jau pats pirmais gabals "Coily", neraugoties uz visnotaļ uzbrūkošo noskaņu, nogādā klausītāju transa stāvoklī. Tam seko "Xingu" - manuprāt, visvājākais skaņdarbs šajā diskā (neraksturīgi bieži pielietots viens un tas pats efekts!), kaut gan pieļauju, ka tas lieliski pilda savas trankvilizatora funkcijas pirms satriecošā titulgabala. Ķīnas ainavas ataust acu priekšā līdz ar pirmajām skaņdarba "Ch'ai?" taktīm, un tās nepazūd turpmākās piecas minūtes. Formas (nevis profesionalitātes un azarta) trūkumu varētu pārmest nākamajam gabalam "Spiralmind", taču tajā par dažiem brīnumiem ir parūpējies basists Zia Geelani, kā arī Ed Wynne ar akustisko ģitāru. Jauku, sapņaini kosmisku noskaņu rada regejiskais "Sultana Detrii" - John Egan flautas iespēles nāk īstajā laikā un vietā! Diska nobeigums "Aura Borealis" ir ne mazāk sapņains, taču jau pavisam mierīgs gabals - ideāla šūpļa dziesma nākamā gadsimta bērniem! Secinājums: tāpat kā pārējie Ozric Tentacles albumi, arī "Waterfall Cities" ir ieteicams intelektuālas, noskaņām bagātas instrumentālas mūzikas cienītājiem.

CD NOSAUKUMS: The Hidden Step
IZDOŠANAS GADS: 2000
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Stretchy Records
GARUMS: 47'50"
PAMATSASTĀVS:
Ed -- ģitāras, sintezatori, sampli
Seaweed -- sintezatori
Rad - bungas, sitamie instrumenti
Jon - flautas
Zia - basģitāra
VĒRTĒJUMS: 7 no 10

Iegādājoties disku "The Hidden Step", biju gatavs doties kārtējā lidojumā, kādā spēj nogādāt vienīgi Ozric Tentacles mūzika - maģisku ārpasaules skaņu sintēze. Tas nekas, ka šoreiz lidojums nesasniedza ierasti augstus stratosfēras slāņus. Manuprāt, galvenais iemesls, kādēļ tā notika, meklējams faktā, ka šis kvintets pēdējo gadu laikā ir bijis īpaši ražīgs un izdevis vienu albumu aiz otra. Nav brīnums, ka strādājot tādā saspringtā jaunrades režīmā, grupai nereti izdodas apzināti vai neapzināti atkārtot iepriekšējos ašpadsmit albumos īstenotās idejas. Vai pārmetu Ozric Tentacles pašplaģiātismu? Var jau būt, taču tas ir vismaz galvas tiesu labāks atrisinājums nekā dīkstāve vai - vēl jo ļaunāk - svešu ideju patapināšana un pārstrāde. Ozric Tentacles muzikālo ideju bagāža ir pietiekami daudzpusīga, lai, tajā ielūkojoties, pietiktu potenciāla materiāla vēl kādiem pieciem jauniem albumiem. Albuma "The Hidden Step" uzbūve neatšķiras no citiem šīs grupas ierakstiem. Disku ievada divi pamatīgi kosmiski skaņdarbi - "Holohedron" un titulgabals - ar ierasti stabilu ritmiķu sniegumu, bet tiem seko austrumnieciskām intonācijām bagātais "Ashlandi Bol", kuru uzskatu par vienu no veiksmīgākajiem gabaliem šajā albumā. Atturīgais "Aramanu" ir iespaidīgs atslodzes skaņdarbs, kurā Tuvo Austrumu pilsētām piemītošu noskaņu radīšanai līdzi muzikālās izteiksmes līdzekļiem izmantoti cilvēku un mājlopu balsu sampli. Otrs mans favorīts šajā albumā ir rakstura ziņā pirmajiem diviem gabaliem līdzīgais "Pixel Dream". Iespējams, modernās deju mūzikas cienītāji debesīs celtu kulminējošo "Tight Spin", kura vidusdaļā īpaša nozīme piešķirta dažādiem prasmīgi pielietotiem perkusīviem efektiem, tomēr, neskaitot virtuozu akustiskās ģitāras iespēli, muzikālā ziņā šis skaņdarbs - visgarākais albumā (gandrīz deviņas minūtes) - ne ar ko sevišķu neizceļas. "The Hidden Step" beidzas ar meditatīvo un austrumniecisko "Ta Khut". Secinājums: ja jums ir pazīstama un pieņemama Ozric Tentacles jaunrade, tad ar steigu jāieplāno "The Hidden Step" iegāde, kamēr nav par vēlu; savukārt, ja šīs rindas ir iekvēlinājušas jūsu interesi par šo grupu, tad... labāk tomēr lūkojiet sameklēt pirmajam un būtiskākajam iespaidam šīs pašas grupas albumus "Strangeitude" (1991) vai "Curious Corn" (1997).


CD NOSAUKUMS: Tantric Obstacles/Erpsongs
IZDOŠANAS GADS: 2000
VALSTS: Lielbritānija
IZDEVĒJS: Snapper Music
GARUMS: CD 1: 61'14"
CD 2: 61'43"
PAMATSASTĀVS:
Ed Wynne - ģitāra
Joie Hinton - sintezatori
Tom Brooks - sintezatori
Roly Wynne - basģitāra
Paul Hankin - sitamie instrumenti
Nick Van Gelder - bungas
Gavin Griffiths - ģitāra
VĒRTĒJUMS: 6 no 10

Lai arī Ozric Tentacles fanu un citu attiecīgas mūzikas patērētāju uzmanības lokā divu kompaktdisku komplekts "Tantric Obstacles/Erpsongs" nonāca tikai 2000. gadā, tie nebūt nav jauni grupas ieraksti. Gluži pretēji: tie ir pirmie divi Ozric Tentacles ilgspēlējošie albumi, kas tika ierakstīti 1984. - 85. gadā un toreiz tika tiražēti tikai parastas audiokasetes formātā (līdzīgs liktenis piemeklējis arī pārējos agrīnos Ozric Tentacles kasešu albumus, taču tie līdz šo rindu autoram vēl nav nonākuši). Vispirms atļaušos minēt, ka "Tantric Obstacles" un "Erpsongs" CD formātā pārlikti no apžuvušas, nolietotas master lentas, vai arī… no kasetes oriģināleksemplāra. Kā gan citādi lai izskaidro kropļojumus, kas laiku pa laikam dzirdami te vienā, te otrā kanālā (vislabāk šīs nebūšanas nāk gaismā, klausoties šos divus diskus uz austiņām vai automašīnā). Lai nu kā, bet šie defekti nebojā iespaidu par pašu muzikālo materiālu, kas kalpo par vēsturisku pierādījumu, ka 80. gados Ozric Tentacles bija viena no retajām (ja ne vienīgā) grupām, kuri turpināja iepriekšējā gadu desmitā Gong, Steve Hillage, Hawkwind un citu space-rock/fusion mākslinieku aizsākto ceļu. Tie, kuriem ir pazīstama tikai Ozric Tentacles 90. gadu beigu jaunrade, izjustu zināmu pārsteigumu, izdzirdot, ka šīs grupas radītās mūzikas būtība - noskaņām bagātas tēmas un improvizācijas, ģitāras un sintezatoru mijiedarbība, bagātīgs efektu pielietojums, dinamisms - sakņojas tālajos 80. gados, proti, pirmajos divos albumos. (Tiesa gan, tie ierakstīti bez pūšamo instrumentu lietpratēja John Egan, kura ieguldījums grupas mūzikā turpmākos gados ir ļoti nozīmīgs.) Protams, gadu gaitā Ed Wynne un partneri ir izdarījuši daudz secinājumu un iemācījušies atmest to, kas attiecīgajā brīdī šķitis nepiemērots jeb, citiem vārdiem sakot, sasnieguši briedumu gan kompozīcijā un aranžējumos, gan izpildījumā. Te nu būtu jāliek aiz auss, ka albumi "Tantric Obstacles" un "Erpsongs" bija Ozric Tentacles paši pirmsākumi (jeb pagrīdes posms) un kompozīcijas kvalitāte, kā izrādās, tolaik bijusi diezgan nevienmērīga, taču ne zemāk par vērtējumu "apmierinoši". Abos diskos ir atrodami patiesi lieliski skaņdarbi, kuri labi iederētos 80./90. gadu mijas Ozric Tentacles albumos un koncertu repertuāros. Manuprāt, albuma "Tantric Obstacles" veiksmīgāko skaņdarbu vidū būtu "Shards Of Ice", "Sniffing Dog", "Ethereal Cereal", "Ullular Gates", "Become The Otter" un "Gnuthlia", savukārt ievērojamākie gabali no "Erpsongs" ir "Velmwend", "Thyroid", "Dharma Reggae", "Dots Thots", "Clock Drops" un "Five Jam". Kopumā, noklausoties abus diskus, top skaidrs, ka jau pašos pirmsākumos Ozric Tentacles progresēja itin strauji, - "Erpsongs" ir jūtami stabilāks albums nekā "Tantric Obstacles". Secinājums: par spīti "Tantric Obstacles/Erpsongs" stilistiskā ziņā ļoti daudzveidīgajam materiālam pieļauju iespēju, ka šī divu disku komplekta patieso vērtību varētu saskatīt vienīgi ilggadējie Ozric Tentacles sekotāji, kamēr pārējie gaustos par pārlieku izstaipītām improvizācijām un 80. gadu neatkarīgo grupu ierakstiem tipisko skaņu.